Galvenās atziņas
Monetārā politika ietver stratēģijas, ko centrālās bankas izmanto, lai regulētu naudas daudzumu un ekonomikas izaugsmi. Parasti monetārā politika ietver procentu likmju un bankas rezervju prasību izmaiņas.
Monetāro politiku mērķis ir īstenot ekonomiskos mērķus, piemēram, kontrolēt inflāciju un nodarbinātības līmeni vai veicināt ekonomikas izaugsmi.
Monetārā politika var būt ekspansīva (stimulējoša) vai ierobežojoša. Tas ietekmē privātpersonu un uzņēmumu rīcībā esošos ienākumus un tāpēc var netieši ietekmēt kriptovalūtu tirgus.
Kas ir monetārā politika?
Monetārā politika ietver valsts centrālās bankas veiktos pasākumus, lai regulētu naudas daudzumu un aizņēmumu izmaksas ekonomikā. Monetārā politika tiek izmantota, lai īstenotu noteiktus ekonomiskos mērķus, piemēram, kontrolētu inflāciju un nodarbinātības līmeni vai veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Lai ieviestu monetāro politiku, centrālās bankas var pielāgot procentu likmes, veikt atvērta tirgus operācijas un mainīt komercbanku rezervju prasības. Ietekmējot naudas daudzumu ekonomikā un aizņēmumu izmaksas, monetārā politika var palielināt ekonomisko aktivitāti vai "atvēsināt" pārkarsušu ekonomiku.
Kā darbojas monetārā politika?
Monetārā politika var būt ekspansīva (stimulējoša) vai ierobežojoša.
Stimulējoša monetārā politika
Stimulējoša monetārā politika parasti ietver procentu likmju pazemināšanu, vienlaikus palielinot naudas daudzumu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi. Tā bieži vien tiek ieviesta recesijas laikā vai periodos ar zemu ekonomisko aktivitāti. Mērķis ir padarīt aizņēmumus lētākus, mudinot patērētājus tērēt un uzņēmumus investēt un tādējādi veicinot vispārējo ekonomisko aktivitāti.
Pieņemsim, ka X valsts centrālā banka vēlas stimulēt ekonomiku, pazeminot procentu likmes. X valsts iedzīvotāji Liene un Jānis pamana, ka aizņēmumu izmaksas ir samazinājušās. Liene nolemj paņemt aizņēmumu, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, bet Jānis, izmantojot zemākas procentu likmes, iegādājas jaunu mājokli. Līdz ar to pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem palielinās, veicinot jaunu darbavietu rašanos un turpmāku ekonomisko aktivitāti.
Piemērs: 2008. gada finanšu krīze
2008. gada finanšu krīzes laikā ASV valdība īstenoja stimulējošu monetāro politiku, lai atdzīvinātu ekonomiku. Tā pazemināja procentu likmes un izmantoja kvantitatīvo mīkstināšanu (KM) – vērtspapīru iegādi ar valsts un hipotēku nodrošinājumu. Tas palielināja naudas apjomu un padarīja aizņēmumus lētākus. Rezultātā patērētāji vairāk tērēja, uzņēmumi vairāk ieguldīja un ekonomika sāka atveseļoties.
Ierobežojoša monetārā politika
Ierobežojoša monetārā politika ietver procentu likmju paaugstināšanu un naudas apjoma samazināšanu, lai palēninātu ekonomikas izaugsmi un cīnītos ar inflāciju. Sadārdzinot aizņēmumus, centrālā banka cenšas mazināt tēriņus un ieguldījumus, samazinot kopējo pieprasījumu un "atvēsinot" ekonomiku.
Pieņemsim, ka Y valsts centrālā banka vēlas ierobežot pieaugošo inflāciju, paaugstinot procentu likmes. Valsts iedzīvotāji Sāra un Maiks pamana, ka aizņēmumi ir kļuvuši dārgāki. Sāra nolemj atlikt sava uzņēmuma paplašināšanas plānus, bet Maiks atliek jauna automobiļa iegādi. Rezultātā krītas patērētāju pieprasījums un uzņēmumi pamana pārdošanas apjomu samazināšanos, kas palīdz mazināt inflāciju un stabilizēt cenas.
Piemērs: 20. gs. 80. gadu sākums
20. gs. 80. gadu sākumā Federālo rezervju sistēma cīnījās ar augsto inflāciju ASV, īstenojot ierobežojošu monetāro politiku. Federālo rezervju sistēma paaugstināja procentu likmes, lai aizņemšanās kļūtu dārgāka. Tas veiksmīgi pazemināja inflāciju, taču arī izraisīja īslaicīgu bezdarba līmeņa pieaugumu.
Monetārā politika un fiskālā politika
Instrumenti
Monetārā politika primāri ietver procentu likmju pielāgošanu, atvērta tirgus operāciju veikšanu un banku rezervju prasību izmaiņas. Fiskālā politika kā galvenos instrumentus izmanto valdību izdevumus un nodokļus.
Elastīgums
Monetāro politiku var samērā ātri īstenot operatīvai ietekmei uz ekonomiku. Fiskālās politikas ieviestās izmaiņas parasti notiek ilgākā laika periodā, jo ir nepieciešama saskaņošana, izmantojot likumdošanas procesu.
Mērogs
Monetārā politika galvenokārt orientēta uz plašākiem ekonomikas mērķiem, piemēram, uz inflācijas vai bezdarba ierobežošanu. Fiskālā politika parasti ir vērsta uz konkrētām ekonomikas jomām. Valdības izdevumus var novirzīt konkrētiem projektiem, un nodokļu politiku var pielāgot noteiktām grupām.
Monetārā politika kriptovalūtu tirgos
Monetārā politika var ietekmēt arī kriptovalūtu tirgus. Lai gan kriptovalūtu cenas mēdz svārstīties neatkarīgi no tradicionālajām finanšu sistēmām, monetārās politikas izmaiņas var būtiski ietekmēt noskaņojumu tirgū un investoru rīcību.
Stimulējošas monetārās politikas ietekme
Kad centrālā banka ievieš stimulējošu monetāro politiku, ekonomikā ieplūst vairāk naudas. Zemākas procentu likmes un lielāks naudas apjoms veicina aizņemšanos un tēriņus, palielinot cilvēku rīcībā esošos ienākumus. Tas palielina iespējamību, ka cilvēki ieguldīs līdzekļus Bitcoin un citās kriptovalūtās, kas, savukārt, varētu paaugstināt to cenas.
Ierobežojošas monetārās politikas ietekme
Kad centrālā banka īsteno ierobežojošu monetāro politiku, nauda faktiski tiek izņemta no ekonomikas. Augstākas procentu likmes un mazāks naudas apjoms ekonomikā neveicina tēriņus, tādējādi samazinot investīcijām pieejamos ienākumus. Tas nozīmē, ka mazākam skaitam cilvēku ir iespēja ieguldīt kriptovalūtās un kriptovalūtu cenas var pazemināties.
Noslēgumā
Monetārā politika ir centrālo banku veikta naudas apjoma un procentu likmju kontrole, lai īstenotu dažādus ekonomiskos mērķus, piemēram, kontrolētu inflāciju, radītu vairāk darbavietu un veicinātu ekonomikas izaugsmi. Tā kā monetārā politika ietekmē iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus, tā var netieši ietekmēt arī kriptovalūtu tirgus.
Turpini lasīt
Atruna: šis saturs tiek tev nodrošināts nemainītā veidā un ir paredzēts tikai vispārīgai informācijai un izglītojošiem mērķiem; tas neietver nekādus apliecinājumus vai garantijas. Tas nav uzskatāms par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu un nav paredzēts kā ieteikums iegādāties kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu. Aicinām tevi apspriesties ar atbilstošiem profesionāliem konsultantiem. Ja šo rakstu ir veidojis trešās puses autors, lūdzu, ņem vērā, ka tajā paustie viedokļi pieder attiecīgajam raksta autoram un neatspoguļo Binance Akadēmijas pārstāvju uzskatus. Pilnu atrunas tekstu lasi šeit. Digitālo aktīvu cenas var būt svārstīgas. Tavu ieguldījumu vērtība var samazināties vai pieaugt, un tu vari neatgūt ieguldīto summu. Tu uzņemies pilnu atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, un Binance Akadēmija neatbild par taviem iespējamajiem zaudējumiem. Šī informācija nav uzskatāma par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu. Papildinformācijai lasi mūsu Lietošanas noteikumus un Brīdinājumu par riskiem.