Galvenās atziņas
Deflāciju raksturo cenu kritums, kas var palielināt naudas pirktspēju. Tā rezultātā preces un pakalpojumi kļūst pieejamāki un ļauj veidot lielākus uzkrājumus.
Lai gan to mēdz uzskatīt par pozitīvu norisi, ilgstoša deflācija var negatīvi ietekmēt ekonomiku. Ja deflācija netiek pienācīgi kontrolēta, tā var palielināt bezdarbu un palēnināt ekonomikas izaugsmi.
Kas ir deflācija?
Deflācija raksturo preču un pakalpojumu cenu pazemināšanos ekonomikā. Praksē deflāciju parasti uzskata par pozitīvu norisi, jo tā ļauj iegūt vairāk par to pašu naudu. Taču dažkārt tai var būt arī negatīva ietekme uz ekonomiku.
Problemātiskas deflācijas gadījumi ir retums. Kopumā mūsu finanšu sistēma ir vairāk pakļauta inflācijai, nevis deflācijai. Taču, ja tavas valsts ekonomiku ilgstoši skar deflācija, var būt noderīgi zināt par tās negatīvo ietekmi.
Apskatīsim biežākos deflācijas iemeslus un potenciālo ietekmi.
Biežākie deflācijas iemesli
Zemāks kopējais pieprasījums
Kopīgais pieprasījums atspoguļo plašāku pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Kad cilvēki un uzņēmumi tērē mazāk naudas, pieprasījums samazinās, kā rezultātā cenas bieži vien krītas.
Piedāvājuma palielināšanās
Ja uzņēmumi saražo vairāk, nekā cilvēki vēlas iegādāties, piedāvājuma pārpalikums var pazemināt cenas. Tā var notikt, piemēram, ja tiek ieviesta jauna tehnoloģija, kas padara ražošanu lētāku un efektīvāku.
Spēcīga valūta
Ja valsts valūta ir spēcīga, ar to var iegādāties vairāk ārzemēs ražotu preču, tādējādi padarot importu lētāku un pazeminot vietējo preču cenas. Turklāt spēcīga valūta var sadārdzināt eksportu uz citām valstīm, mazinot pieprasījumu pēc eksportētajām precēm un pakalpojumiem.
Deflācija un inflācija
Gan deflācija, gan inflācija ir saistītas ar produktu vispārējo cenu izmaiņām, taču tām ir atšķirīgi iemesli, sekas un ietekme uz ekonomiku.
Definīcija
Deflācija attiecas uz preču un pakalpojumu vispārējo cenu pazeminājumu, bet inflācija – uz cenu pieaugumu. Tātad deflācijas gadījumā naudas pirktspēja palielinās, bet inflācijas gadījumā samazinās.
Iemesli
Kā noskaidrojām, deflāciju var izraisīt kopējā pieprasījuma samazinājums, piedāvājuma palielināšanās vai jaunu tehnoloģiju ieviešana.
Turpretī inflāciju mēdz izraisīt kopējā pieprasījuma palielinājums, ražošanas izmaksu kāpums un ekspansīva monetārā politika. Praksē parasti tā ir dažādu faktoru kombinācija.
Ietekme
Deflācijas periodos pakāpenisks cenu kritums un vietējās valūtas nostiprināšanās mudina patērētājus palielināt savus uzkrājumus un atlikt pirkumus uz vēlāku laiku. Pieprasījuma samazināšanās galu galā var novest pie ekonomikas stagnācijas un bezdarba līmeņa pieauguma.
No otras puses, inflācija mazina naudas vērtību un rada nenoteiktību, mudinot cilvēkus tērēt vairāk pirms turpmākā cenu pieauguma.
Cīņa ar deflāciju
Lai gan inflācija parasti tiek uztverta ar lielākām bažām, problēmas var radīt gan inflācija, gan deflācija. Japāna ir viena no valstīm, kur ir bijuši zemas, bet ilgstošas deflācijas periodi. Parasti centrālās bankas cenšas panākt zemāku gada inflācijas līmeni, lai saglabātu ekonomikas aktivitāti (parasti aptuveni 2 % līmenī).
Lai cīnītos ar deflāciju, valdības un centrālās bankas izmanto fiskālo un monetāro politiku.
Monetārā politika
Centrālās bankas var pazemināt procentu likmes, lai veicinātu aizņemšanos un tēriņus. Zemākas likmes ļauj uzņēmumiem un patērētājiem saņemt lētākus aizdevumus, kas var veicināt ekonomisko aktivitāti. Pastāv arī tāds risinājums kā kvantitatīvā mīkstināšana (KM), kad, palielinot naudas apjomu, tiek veicināti tēriņi.
Fiskālā politika
Fiskālā politika var ietvert valdības tēriņu palielināšanu, lai veicinātu pieprasījumu ekonomikā. Turklāt, samazinot nodokļus, var palielināt patērētāju un uzņēmumu rīcībā esošos ienākumus, tādējādi mudinot tos vairāk tērēt un ieguldīt.
Deflācijas priekšrocības
Lētākas preces: deflācijas laikā naudas vērtība palielinās, padarot preces pieejamākas un uzlabojot dzīves līmeni.
Zemākas uzņēmējdarbības izmaksas: uzņēmumi var gūt labumu no zemākām ražošanas materiālu izmaksām.
Vairāk uzkrājumu: palielinoties naudas vērtībai, cilvēki tiecas vairāk taupīt, nevis tērēt.
Deflācijas trūkumi
Mazāki tēriņi: deflācija var mudināt patērētājus atlikt pirkumus, paredzot turpmāku cenu kritumu. Tas samazina pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem un var izraisīt ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Lielāks parāds: deflācijas laikā parāda vērtība mēdz palielināties, tāpēc aizņēmējiem ir grūtāk atmaksāt aizdevumus.
Bezdarba pieaugums: lai reaģētu uz patērētāju izdevumu samazināšanos, uzņēmumi var samazināt izmaksas, masveidā atlaižot darbiniekus.
Noslēgumā
Deflācija attiecas uz vispārējā cenu līmeņa pazemināšanos. Lai gan tas var padarīt preces pieejamākas un veicināt uzkrājumu veidošanu, tā rezultātā samazinās patērētāju izdevumi, palielinās parādsaistības un pieaug bezdarbs.
Turpini lasīt
Atruna: šis saturs tiek tev nodrošināts nemainītā veidā un ir paredzēts tikai vispārīgai informācijai un izglītojošiem mērķiem; tas neietver nekādus apliecinājumus vai garantijas. Tas nav uzskatāms par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu un nav paredzēts kā ieteikums iegādāties kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu. Aicinām tevi apspriesties ar atbilstošiem profesionāliem konsultantiem. Ja šo rakstu ir veidojis trešās puses autors, lūdzu, ņem vērā, ka tajā paustie viedokļi pieder attiecīgajam raksta autoram un neatspoguļo Binance Akadēmijas pārstāvju uzskatus. Pilnu atrunas tekstu lasi šeit. Digitālo aktīvu cenas var būt svārstīgas. Tavu ieguldījumu vērtība var samazināties vai pieaugt, un tu vari neatgūt ieguldīto summu. Tu uzņemies pilnu atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, un Binance Akadēmija neatbild par taviem iespējamajiem zaudējumiem. Šī informācija nav uzskatāma par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu. Papildinformācijai lasi mūsu Lietošanas noteikumus un Brīdinājumu par riskiem.