Nodaļas
1. nodaļa – Ievadinformācija par Bitcoin
Saturs
Kas ir Bitcoin?
Bitcoin ir naudas digitālā forma. Atšķirībā no ierastajām bezseguma valūtām to nekontrolē centrālā banka. Bitcoin finanšu sistēmas darbību nodrošina tūkstošiem datoru visā pasaulē. Jebkurš var piedalīties šajā ekosistēmā, lejupielādējot atvērtā pirmkoda programmatūru.
Bitcoin bija pirmā kriptovalūta, par kuru tika paziņots 2008. gadā, bet faktiskā ieviešana notika 2009. gadā. Tā sniedz lietotājiem iespēju sūtīt un saņemt digitālo naudu (Bitcoin jeb BTC). Pievilcīgu to padara fakts, ka to nevar cenzēt, līdzekļus nav iespējams iztērēt vairāk par vienu reizi un darījumus ir iespējams veikt jebkurā vietā un laikā.
Kādiem mērķiem izmanto Bitcoin?
Lietotāji izmanto Bitcoin dažādu iemeslu dēļ. Daudzi novērtē bezatļauju aspektu – jebkurš var sūtīt un saņemt šo valūtu, ja vien ir interneta savienojums. Tā līdzinās skaidrai naudai, jo neviens nevar tev liegt to izmantot, taču digitālais formāts nodrošina iespēju veikt starptautiskus pārskaitījumus.
Kas nosaka Bitcoin vērtību?
Bitcoin ir decentralizēta, pret cenzūru noturīga, droša un starptautiski izmantojama valūta.
Šo īpašību dēļ Bitcoin ir kļuvis par populāru risinājumu starptautiskiem naudas pārvedumiem un maksājumiem gadījumos, kad personas nevēlas atklāt savu identitāti (kā tas notiktu tad, ja tiktu izmantota debetkarte vai kredītkarte).
Daudzi izvēlas netērēt savu Bitcoin, bet gan to ilgstoši glabāt (HODL). Bitcoin ir ieguvis iesauku "digitālais zelts", jo tā pieejamais daudzums ir ierobežots. Daļa investoru uzskata Bitcoin par vērtības uzkrāšanas risinājumu. Tā kā Bitcoin vienību skaits ir ierobežots un tās ir grūti izgatavot, to pielīdzina dārgmetāliem, piemēram, zeltam vai sudrabam.
Ilgtermiņa turētāji uzskata, ka šīs īpašības apvienojumā ar starptautisko pieejamību un augstu likviditāti padara to par ideālu līdzekli vērtības ilgtermiņa glabāšanai. Viņi ir pārliecināti, ka Bitcoin vērtība laika gaitā tikai palielināsies.
Apskati aktuālās Bitcoin (BTC) cenas šobrīd.
Kā darbojas Bitcoin?
Kad Alise veic darījumu ar Kārli, viņa nesūta savus līdzekļus ierastajā veidā. Tā nav vienkārši banknotes nodošana digitālā vidē. Tas drīzāk atgādina pierakstu uz papīra lapas (kuru ikviens var redzēt), kurā norādīts, ka viņa iedod Kārlim vienu dolāru. Ja Kārlis izlemj nosūtīt šos līdzekļus Lienei, viņa var ieskatīties šajā lapā un redzēt, ka Kārlim tiešām pieder šie līdzekļi.
Šī lapa ir noteikta veida datu bāze, kuru sauc par blokķēdi. Visi tīkla dalībnieki savās ierīcēs glabā identisku šīs datu bāzes kopiju. Dalībnieki savstarpēji veido savienojumus, lai sinhronizētu jauno informāciju.
Kad lietotājs veic maksājumu, tas nepastarpināti pārraida šo informāciju vienādranga tīklā – nav centralizētas bankas vai citas iestādes, kas apstrādātu pārskaitījumus. Lai pievienotu jaunu informāciju, Bitcoin blokķēde izmanto īpašu mehānismu, sauktu par ieguvi. Šī procesa rezultātā blokķēdē tiek reģistrēti jauni darījumu bloki.
Kas ir blokķēde?
Blokķēde ir virsgrāmata, kurai informāciju var tikai pievienot. Kad informācija ir pievienota, to ir ārkārtīgi grūti mainīt vai dzēst. Blokķēde to nodrošina, katrā nākamajā blokā iekļaujot atsauci uz iepriekšējo bloku.
Šī atsauce būtībā ir iepriekšējā bloka jaucējkods. Jaukšana ir process, kurā dati tiek apstrādāti, izmantojot vienvirziena funkciju, ar mērķi iegūt ievadīto datu unikālu "pirkstu nospiedumu". Kaut nedaudz pamainot ievadītos datus, šis pirkstu nospiedums būs pilnīgi atšķirīgs. Tā kā bloki tiek savstarpēji savienoti, neviens nevar labot vecu ierakstu, nepadarot tam sekojošos blokus par nederīgiem. Šāda struktūra ir viens no komponentiem, kas padara šo blokķēdi drošu.
Vairāk par blokķēdēm lasi rakstā Kas ir blokķēdes tehnoloģija? Visaptverošs ceļvedis.
Vai Bitcoin ir legāla valūta?
Bitcoin vairumā valstu ir pilnīgi legāls. Tomēr ir daži izņēmumi, tāpēc, pirms ieguldi līdzekļus kriptovalūtās, noteikti izlasi savai jurisdikcijai atbilstošos normatīvos aktus.
Valstīs, kurās Bitcoin ir legāls, valsts iestāžu pieeja nodokļu un atbilstības jomā mēdz atšķirties. Kopumā normatīvie aspekti joprojām ir visai maz attīstīti un turpmāko gadu gaitā, visticamāk, ievērojami mainīsies.
Bitcoin vēsture
Kas radīja Bitcoin?
Kas to lai zina! Bitcoin autors izmantoja pseidonīmu Satoshi Nakamoto, taču par šīs personas identitāti nekas nav zināms. Satoshi varētu būt viena persona vai izstrādātāju grupa jebkurā vietā pasaulē. Tas ir japāņu izcelsmes vārds, taču Satoshi teicamo angļu valodas zināšanu dēļ daudzi uzskata, ka viņš/-a/-i ir no valsts, kurā runā angļu valodā.
Satoshi publicēja gan Bitcoin tehnisko dokumentāciju, gan attiecīgo programmatūru. Tomēr šis noslēpumainais autors 2010. gadā nozuda.
Vai Satoshi izgudroja blokķēdes tehnoloģiju?
Faktiski Bitcoin apvieno vairākas esošas tehnoloģijas, kas ir jau kādu laiku pastāvējušas. Ideja par bloku ķēdi pastāvēja vēl pirms Bitcoin. Ideja par šādu negrozāmu datu struktūru izmantošanu radās jau 90. gadu sākumā, kad Stjuarts Hābers (Stuart Haber) un V. Skots Storneta (W. Scott Stornetta) piedāvāja sistēmu dokumentu laika zīmogu izveidei. Līdzīgi mūsdienu blokķēdēm – tā izmantoja kriptogrāfiskus paņēmienus, lai aizsargātu datus un novērstu to modificēšanu.
Interesanti, ka Satoshi savā tehniskajā dokumentācijā ne reizi nepieminēja terminu "blokķēde".
Skati arī rakstu Blokķēdes vēsture.
Digitālā nauda pirms Bitcoin
Bitcoin nebija pirmais mēģinājums ieviest digitālo naudu, taču tas noteikti bija veiksmīgākais. Ceļu Satoshi izgudrojumam pavēra jau iepriekš radīti risinājumi:
DigiCash
DigiCash bija uzņēmums, kuru 20. gs. 80. gadu beigās dibināja kriptogrāfs un datorzinātnieks Deivids Čaums (David Chaum). Tas tika prezentēts kā uz privātumu orientēts risinājums tiešsaistes darījumiem, pamatojoties uz Čauma izstrādāto dokumentāciju (skaidrojums pieejams šeit).
DigiCash modelis bija centralizēta sistēma, tomēr tas bija interesants eksperiments. Uzņēmums vēlāk bankrotēja, un Čaums uzskata, ka iemesls bija šī risinājuma ieviešana pirms e-komercijas uzplaukuma.
B-money
B-money sākotnēji tika aprakstīts datorinženiera Vei Dai (Wei Dai) 20. gs. 90. gados publicētajā priekšlikumā. Tas tika citēts Bitcoin tehniskajā dokumentācijā, un nav grūti saprast, kāpēc.
B-money piedāvāja darba apliecinājuma sistēmu (kāda tiek izmantota Bitcoin ieguvē) un decentralizētas datu bāzes izmantošanu, kurā lietotāji paraksta darījumus. Otra B-money versija ietvēra arī steikingam līdzīgu ideju, kādu mūsdienās izmanto citas kriptovalūtas.
Galu galā B-money tā arī neguva popularitāti, jo netika tālāk par projekta apspriešanas posmu. Tomēr Bitcoin izveidi acīmredzami ir ietekmējušas Dai piedāvātās koncepcijas.
Bit Gold
Bit Gold un Bitcoin līdzība ir tik liela, ka daži uzskata, ka Bit Gold autors, datorzinātnieks Niks Sabo ir Satoshi Nakamoto. Būtībā Bit Gold sastāv no virsgrāmatas, kas reģistrē datu virknes, kuras tiek iegūtas no darba apliecinājuma mehānisma darbības.
Līdzīgi B-money, arī šis projekts tā arī netika ieviests. Tomēr savas līdzības ar Bitcoin dēļ Bit Gold ir nostiprinājis savu vietu kā "Bitcoin priekštecis".
2. nodaļa – Kā rodas Bitcoin?
Saturs
Kā tiek radītas jaunas Bitcoin vienības?
Bitcoin daudzums ir ierobežots, taču ne visas šīs valūtas vienības jau šobrīd atrodas apgrozībā. Vienīgais veids, kā radīt jaunas šīs kriptovalūtas vienības, ir t. s. ieguves process – tas ir īpašs mehānisms, kura rezultātā dati tiek pievienoti blokķēdei.
Kāds ir kopējais Bitcoin apjoms?
Protokols saglabā nemainīgu Bitcoin maksimālo daudzumu divdesmit viena miljona vienību apmērā. Uz 2020. gadu bija radīti nedaudz mazāk par 90 % no šī apjoma, taču atlikušo valūtas vienību radīšanai būs nepieciešams vairāk nekā simts gadu. Tas ir saistīts ar periodiski notiekošajām pusdalēm, kuru rezultātā tiek pakāpeniski samazināta ieguves atlīdzība.
Kā notiek Bitcoin ieguve?
Ieguves rezultātā tīkla dalībnieki pievieno blokķēdei blokus. Lai to izdarītu, viņiem, izmantojot skaitļošanas jaudu, jāmēģina atrisināt kriptogrāfisks uzdevums. Motivācijai ir pieejama atlīdzība, kuru saņem tas, kurš piedāvās derīgu bloku.
Bloka izveidošana izmaksā dārgi, taču pārbaudīt tā derīgumu nemaksā daudz. Ja kāds mēģina krāpties ar nederīgu bloku, tīkls nekavējoties šādu bloku noraida un attiecīgais ieguvējs zaudē iespēju atgūt savas ieguves izmaksas.
Atlīdzību, ko bieži vien sauc par bloka atlīdzību, veido divi komponenti – darījumiem piemērotās komisijas maksas un bloka subsīdija. Bloka subsīdija ir vienīgais "jaunu" Bitcoin vienību iegūšanas avots. Ar katru iegūto bloku kopējais apjoms tiek papildināts ar noteiktu daudzumu jaunu kriptovalūtas vienību.
Cik ilgā laikā tiek iegūts bloks?
Protokols pielāgo ieguves sarežģītību, lai jaunu bloku varētu atrast aptuveni 10 minūšu laikā. Ne vienmēr bloki tiek atrasti precīzi 10 minūšu laikā pēc iepriekšējā bloka, taču nepieciešamais laiks ir aptuveni šāds.
3. nodaļa – Darba sākšana ar Bitcoin
Saturs
Kā iegādāties Bitcoin?
Kā pirkt Bitcoin ar kredītkarti/debetkarti?
Binance nodrošina iespēju ērti un vienkārši iegādāties Bitcoin tavā pārlūkprogrammā. Lai to paveiktu, rīkojies šādi:
Dodies uz kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas portālu.
Atlasi kriptovalūtu, kuru vēlies iegādāties, un valūtu, ar kuru vēlies maksāt.
Pieraksties platformā Binance vai reģistrējies, ja tev vēl nav konta.
Atlasi maksājuma metodi.
Ja tiek prasīts, ievadi savus kartes datus un veic identitātes verifikāciju.
Tas arī viss! Tavi Bitcoin tiks ieskaitīti tavā Binance kontā.
Kā pirkt Bitcoin vienādranga tirgos?
Bitcoin var pirkt un pārdot arī vienādranga tirgos. Tādējādi tev ir iespēja tieši iegādāties kriptovalūtas no citiem lietotājiem, izmantojot Binance mobilo lietotni. Lai to paveiktu, rīkojies šādi:
Atver lietotni un pieraksties vai reģistrējies.
Atlasi Pirkt un pārdot ar vienu klikšķi un tad – cilni Pirkt saskarnes augšējā kreisajā stūrī.
Tev tiks parādīti vairāki atšķirīgi piedāvājumi – pieskaries pie Pirkt pie piedāvājuma, kuru vēlies izmantot.
Tu vari norēķināties, izmantojot citu kriptovalūtu (cilne Ar kriptovalūtu) vai bezseguma valūtu (cilne Ar bezseguma valūtu).
Tālāk tev prasīs norādīt maksājuma metodi. Izvēlies sev piemērotāko.
Atlasi Pirkt BTC.
Tagad tev ir jāveic maksājums. Pēc tā pabeigšanas pieskaries pie Atzīmēt kā apmaksātu un apstiprini.
Kad pārdevējs nosūtīs tev kriptovalūtu, darījums būs pabeigts.
Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin platformā Binance!
Ko varu iegādāties par Bitcoin?
Par Bitcoin var iegādāties daudz dažādu lietu. Šobrīd var būt grūti (tomēr ne neiespējami) atrast tirgotājus, kas fiziskos veikalos pieņem norēķinus ar Bitcoin. Tomēr ir pieejamas vietnes, kurās var norēķināties ar šo valūtu vai arī iegādāties dāvanu kartes, lai varētu saņemt citus pakalpojumus.
Tālāk ir uzskaitīti vien daži no produktiem, ko iespējams iegādāties par Bitcoin:
Aviobiļetes
Viesnīcu rezervācijas
Nekustamais īpašums
Pārtikas preces un dzērieni
Apģērbs
Dāvanu kartes
Tiešsaistes abonementi
Kā varu tērēt Bitcoin?
Arvien vairāk tirgotāju piedāvā iespēju norēķināties ar Bitcoin! Apskatīsim dažus no tiem.
TravelbyBit
Apceļo pasauli lētāk, nemaksājot milzīgas komisijas maksas par kredītkaršu izmantošanu! Ar TravelbyBit tev ir iespēja rezervēt lidojumus un viesnīcas, izmantojot Bitcoin un citas kriptovalūtas. Reģistrējies un veic rezervācijas, izmantojot savas kriptovalūtas un saņemot 10 % atlaidi par savu pirkumu.
Spendabit
Spendabit ir meklētājprogramma produktiem, kurus iespējams iegādāties par Bitcoin. Vienkārši meklē vēlamos produktus, un tev tiks parādīts saraksts ar tirgotājiem, kas piedāvā norēķinus ar Bitcoin.
Coinmap
Šis risinājums piedāvā iespēju meklēt visus tavā reģionā pieejamos tirgotājus un bankomātus, kas atbalsta norēķinus ar kriptovalūtām. Ja vēlies iztērēt savus Bitcoin un meklē tam piemērotu vietu, tas varētu būt piemērotākais risinājums.
Bitrefill
Šeit vari iegādāties dāvanu kartes simtiem pakalpojumu un papildināt sava tālruņa karti ar Bitcoin un citām kriptovalūtām. Tas ir visai vienkārši paveicams, un norēķiniem vari izmantot arī Lightning tīklu.
Intensitātes karte ar mazumtirgotājiem, kas pieņem norēķinus ar kriptovalūtām. Avots: https://coinmap.org/
Kas notiks, ja es pazaudēšu savus bitcoin?
Tā kā netiek iesaistītas bankas, tu uzņemies pilnu atbildību par savu kriptovalūtu drošību. Daļa lietotāju izvēlas glabāt savus līdzekļus biržās, bet citi dod priekšroku dažādiem makiem. Izmantojot maku, ir svarīgi pierakstīt savu mnemonisko frāzi, lai varētu maku nepieciešamības gadījumā atjaunot.
Vai Bitcoin darījumus var atsaukt?
Pēc datu pievienošanas blokķēdei tos nevar vienkārši izdzēst (tas ir praktiski neiespējami). Tas nozīmē, ka izpildītu darījumu nevar atcelt. Tev vienmēr vismaz divreiz jāpārliecinās, ka sūti līdzekļus uz pareizo adresi.
Piemēru tam, kā teorētiski varētu būt iespējams atcelt darījumu, skati rakstā Kas ir 51 % uzbrukums?
Vai ar Bitcoin var nopelnīt naudu?
Ar Bitcoin tu vari gan nopelnīt naudu, gan arī to zaudēt. Parasti ilgtermiņa investori nopērk Bitcoin un to glabā pārliecībā, ka tā cena nākotnē pieaugs. Citi izvēlas aktīvi tirgot Bitcoin kombinācijā ar citām kriptovalūtām, lai gūtu īstermiņa vai vidēja termiņa peļņu. Abas šīs stratēģijas ir riskantas, taču tās parasti piedāvā iespēju nopelnīt vairāk nekā ar zema riska pieejām.
Daļa investoru izmanto jaukta tipa stratēģijas. Viņi gan glabā bitcoin kā ilgtermiņa ieguldījumu, gan tirgo daļu no saviem līdzekļiem (atsevišķā portfelī) kā īstermiņa risinājumu. Nav pareizu vai nepareizu pieeju, kā sadalīt savus aktīvus ieguldījumu portfelī, – katram investoram ir atšķirīga riska tolerance un atšķirīgi mērķi.
Aizdevumi kļūst arvien populārāki kā pasīvo ienākumu gūšanas avots. Aizdodot kādam savas kriptovalūtas, tu vari pelnīt procentus, kurus aizņēmējs vēlāk atmaksās. Platformas (piemēram, Binance aizdevumu platforma) ļauj aizdevumiem izmantot Bitcoin un citas kriptovalūtas.
Kā glabāt Bitcoin?
Pastāv dažādas kriptovalūtu glabāšanas iespējas, un katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi.
Bitcoin glabāšana platformā Binance
Trešās puses pārvaldīts risinājums ietver glabātuvi, kurā lietotāja līdzekļus pārvalda trešā puse, nevis pats lietotājs. Lai veiktu darījumus, lietotājam ir jāpierakstās trešās puses platformā. Tādas biržas kā Binance bieži vien izmanto šo modeli, jo tas ir daudz efektīvāks tirdzniecībā.
Glabājot savas kriptovalūtas platformā Binance, tu vari ērti piekļūt saviem līdzekļiem un veikt tirdzniecības darījumus vai izsniegt aizdevumus.
Kriptovalūtu glabāšana Bitcoin makā
Pretstats tam ir trešās puses nepārvaldītie risinājumi – tie nodrošina lietotājiem pilnu kontroli pār viņu līdzekļiem. Lai glabātu līdzekļus šādā risinājumā, tu izmanto t. s. maku. Kriptovalūtas netiek tieši glabātas attiecīgajā makā – tajā glabājas tikai kriptogrāfiskās atslēgas, kas ļauj piekļūt līdzekļiem blokķēdē. Šajā jomā ir pieejami divi pamata risinājumi:
Tiešsaistes maki
Tiešsaistes maks ir programmatūra, kas ir kaut kādā veidā savienota ar internetu. Parasti tā ir mobilā vai darbvirsmas lietotne, kas ļauj ērti nosūtīt un saņemt kriptovalūtas. Piemērs vienkārši izmantojamam mobilajam makam ar plašu klāstu atbalstīto kriptovalūtu ir Trust Wallet. Tā kā tiešsaistes maki darbojas tiešsaistē, tos parasti ir ērtāk izmantot maksājumiem, taču tiem ir arī lielāks uzbrukumu risks.
Bezsaistes maki
Kriptovalūtu makus, kas nav savienoti ar internetu, sauc par bezsaistes makiem. Tiem ir raksturīgs mazāks uzbrukumu risks, jo tiem nav tiešsaistes uzbrukuma vektora, taču līdz ar to šie maki parasti ir mazāk ērti lietošanā. Kā piemērus var minēt aparatūras makus un papīra makus.
Plašāku informāciju par maku veidiem vari skatīt rakstā Kriptovalūtu maku veidu skaidrojums.
4. nodaļa – Bitcoin pusdale
Saturs
Kas ir Bitcoin pusdale?
Bitcoin pusdale ir pasākums, kura rezultātā bloka atlīdzība tiek samazināta. Pēc pusdales ieguvējiem par jauno bloku validēšanu izmaksājamā atlīdzība tiek samazināta uz pusi (viņi saņem tikai pusi no atlīdzības, kādu saņēma iepriekš). Tomēr tas nekā neietekmē darījumu komisijas maksas.
Kā notiek Bitcoin pusdale?
Kad Bitcoin tika ieviests, ieguvēji atlīdzībā par katru atrasto derīgo bloku saņēma 50 BTC.
Pirmā pusdale notika 2012. gada 28. novembrī. Tobrīd protokols samazināja bloka subsīdiju no 50 BTC līdz 25 BTC. Otrā pusdale notika 2016. gada 9. jūlijā (no 25 BTC līdz 12,5 BTC). Pēdējā pusdale notika 2020. gada 11. maijā, kad bloka subsīdija tika samazināta līdz 6,25 BTC.
Tas ļauj saskatīt zināmu tendenci. Ar dažu mēnešu precizitāti ik pēc četriem gadiem notiek jauna pusdale. Tā tas ir paredzēts, taču protokols nenosaka konkrētus datumus, kad jānotiek pusdalei. Tā vietā tiek ņemts vērā bloka augstums – pusdale notiek ik pēc 210 000 blokiem. Tas nozīmē, ka ir paredzams, ka subsīdija tiks samazināta uz pusi ik pēc 2 100 000 minūtēm (atceries – bloka izgatavošanai ir nepieciešamas vidēji 10 minūtes).
Augstāk grafikā ir attēlots bloka subsīdijas samazinājums laika gaitā attiecībā pret kopējo apjomu. Sākumā varētu šķist, ka atlīdzības ir nokritušās līdz nullei un apgrozībā jau ir pieejams valūtas maksimālais apjoms. Tomēr tā nav. Līknes atrodas ļoti tuvu, taču ir paredzams, ka subsīdija sasniegs nulli tikai ap 2140. gadu.
Kāpēc notiek Bitcoin pusdale?
Tā ir viena no Bitcoin lielākajām priekšrocībām, taču Satoshi Nakamoto nekad nav sniedzis pilnīgu skaidrojumu, kāpēc valūtas maksimālais apjoms ir noteikts divdesmit viena miljona vienību līmenī. Daži spekulē, ka tas ir tikai rezultāts tam, ka bloka subsīdija, kas sākotnēji ir 50 BTC, tiek samazināta uz pusi ik pēc 210 000 blokiem.
Valūtai, kurai ir ierobežots apjoms, parasti vērtība ilgtermiņā nepazeminās. Tas krasi atšķiras no bezseguma valūtām, kuru pirktspēja laika gaitā samazinās līdz ar jaunām vienībām, kas tiek laistas apgrozībā.
Šķiet loģiski, ka tiek ierobežots ātrums, kādā dalībnieki var izgatavot jaunas valūtas vienības. Galu galā 50 % tika izgatavoti līdz 210 000. blokam (proti, līdz 2012. gadam). Ja subsīdija nemainītos, visas valūtas vienības jau būtu bijušas izgatavotas līdz 2016. gadam.
Pusdales mehānisms nodrošina motivāciju veikt izgatavošanu vairāk nekā 100 gadus. Tas sistēmai piešķir vairāk laika nekā nepieciešams, lai piesaistītu lietotājus un varētu attīstīt komisijas maksu tirgu.
Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin platformā Binance!
Kāda ir Bitcoin pusdales ietekme?
Visvairāk pusdale ietekmē ieguvējus. Tas ir saprotami, jo bloka subsīdija veido nozīmīgu daļu no viņu ieņēmumiem. Pusdales rezultātā viņi saņem tikai pusi no tā, ko saņēma iepriekš. Atlīdzība ietver arī darījumu komisijas maksas, taču uz šo brīdi tās veido tikai nelielu daļu no bloka atlīdzības.
Tāpēc pusdales dēļ dažiem dalībniekiem varētu vairs nebūt izdevīgi turpināt ieguvi. Nav zināms, kā tas varētu ietekmēt plašāku nozari. Bloka atlīdzību samazināšanās varētu izraisīt turpmāku centralizāciju ieguves fondos vai vienkārši veicināt efektīvākas ieguves metodes.
Ja Bitcoin turpinās izmantot darba apliecinājuma algoritmu, komisijas maksām būs jāpalielinās, lai ieguve būtu rentabla. Šāds scenārijs ir pilnīgi iespējams, jo darījumu skaits blokā ir ierobežots. Ja ir daudz neapstiprinātu darījumu, kas gaida savu kārtu, kā pirmie blokā tiks iekļauti tie darījumi, par kuriem samaksāta lielāka komisijas maksa.
Vēsturiski pēc pusdales parasti seko straujš Bitcoin cenas kāpums. Protams, pagaidām nav pieejams daudz datu, jo ir bijušas tikai divas pusdales. Daudzi saista šīs cenas izmaiņas ar Bitcoin deficītu tirgū, ko izraisa pusdale. Šīs teorijas atbalstītāji uzskata, ka Bitcoin vērtība vēlreiz strauji pieaugs pēc pusdales 2020. gada maijā.
Citi iebilst šai loģikai, apgalvojot, ka tirgus situācija jau atspoguļo plānoto pusdali (skat. Efektīvā tirgus hipotēze). Šis pasākums nenotiek negaidīti – dalībnieki jau vairāk nekā desmit gadus zina, ka 2020. gada maijā atlīdzība tiks samazināta uz pusi. Vēl viens populārs uzskats ir, ka šī nozare pirmo divu pusdales pasākumu laikā bija ļoti vāji attīstīta. Tagad tirgus ir augstākā attīstības līmenī ar mūsdienīgiem tirdzniecības rīkiem un atbilst plašāka investoru loka prasībām.
Kad notiks nākamā Bitcoin pusdale?
Nākamā pusdale ir paredzēta 2024. gadā, kad atlīdzība tiks samazināta līdz 3,125 BTC. Seko līdzi laika atskaitei Binance Akadēmijas sadaļā Laiks līdz Bitcoin pusdalei.
5. nodaļa – Izplatīti mīti par Bitcoin
Saturs
Vai Bitcoin ir anonīms?
Ne gluži. Sākumā Bitcoin var šķist anonīms, taču tā nav. Bitcoin blokķēde ir publiska, un jebkurš var redzēt darījumus. Tava identitāte nav piesaistīta tava maka adresei blokķēdē, taču cilvēks no malas ar atbilstošiem resursiem varētu šos datus sasaistīt. Precīzāk būtu raksturot Bitcoin kā pseidonīmu. Jebkurš var redzēt Bitcoin adreses, bet ne to īpašnieku vārdus.
Tajā pat laikā šī sistēma ir samērā privāta, un pastāv metodes, kas vēl vairāk sarežģī vērotāju centienus noteikt, ko tu iesāc ar saviem Bitcoin. Brīvi pieejamās tehnoloģijas var radīt ticamu noliedzamību, lai pārrautu saites starp adresēm. Turklāt turpmākie jauninājumi varētu ievērojami uzlabot privātumu – piemēram, vari skatīt rakstu Ievads konfidenciālajos darījumos.
Vai Bitcoin ir krāpšana?
Nē. Līdzīgi bezseguma valūtām, arī Bitcoin var izmantot nelegālām darbībām. Taču tas nenozīmē, ka Bitcoin ir krāpniecisks savā būtībā.
Bitcoin ir digitālā valūta, kuru neviens nekontrolē. Tās pretinieki to dēvē par piramīdas shēmu, taču tas pēc definīcijas nav pareizi. Kā digitālā nauda Bitcoin darbojas vienādi neatkarīgi no tā, vai tās cena ir 20 $ vai 20 000 $ par vienību. Tā tika radīta pirms vairāk nekā 10 gadiem, un šī tehnoloģija ir apliecinājusi savu drošību un uzticamību.
Diemžēl Bitcoin tiek izmantots daudzās krāpšanas shēmās, par kurām ir vēlams izglītoties. Tas var iekļaut pikšķerēšanu un citas sociālās inženierijas shēmas, piemēram, viltus dāvanu izdales un tokenu izdales. Galvenais ir ievērot principu: ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tad tā, visticamāk, ir krāpšana. Nekādā gadījumā nevienam neizpaud savas privātās atslēgas vai mnemonisko frāzi un uzmanies no krāpnieciskām shēmām, kad kāds piedāvā tavā vārdā vairākkārt palielināt tavu līdzekļu apjomu ar minimālu risku. Ja nosūtīsi savas kriptovalūtas krāpniekam vai viltus dāvanu izdales pasākumā, tās būs uz visiem laikiem zaudētas.
Vai Bitcoin ir "burbulis"?
Daudzajos gadījumos, kad Bitcoin cena piedzīvoja parabolisku lēcienu, cilvēki ir to saukuši par spekulatīvu burbuli. Daudzi ekonomisti ir salīdzinājuši Bitcoin ar tādiem vēsturiskiem notikumiem kā "tulpju mānija" vai "dot-com burbulis".
Ņemot vērā Bitcoin kā decentralizētas digitālās preces unikalitāti, tās cenu pilnībā nosaka spekulācijas brīvajā tirgū. Tāpēc, lai arī Bitcoin cenu nosaka dažādi faktori, tie būtībā ietekmē tirgus piedāvājumu un pieprasījumu. Un, tā kā Bitcoin daudzums ir ierobežots un atbilst stingri noteiktam emisijas grafikam, tiek uzskatīts, ka ilgtermiņā pieprasījums pārsniegs piedāvājumu.
Kriptovalūtu tirgi ir arī samērā mazi, salīdzinot ar tradicionālajiem tirgiem. Tas nozīmē, ka Bitcoin un citu kriptoaktīvu cenas parasti ir svārstīgākas un ir ierastas īstermiņa tirgus piedāvājuma un pieprasījuma svārstības.
Citiem vārdiem sakot, Bitcoin dažkārt var būt visai svārstīgs aktīvs. Taču svārstīgums ir daļa no finanšu tirgiem, jo īpaši tiem, kuros ir samērā mazs apjoms un likviditāte.
Vai Bitcoin izmanto šifrēšanu?
Nē. Šis ir izplatīts mīts, taču Bitcoin blokķēde neizmanto šifrēšanu. Visiem tīkla vienādranga dalībniekiem ir jāspēj nolasīt darījumu informāciju, lai varētu pārliecināties par to derīgumu. Tā vietā tiek izmantoti digitālie paraksti un jaukšanas funkcijas. Lai gan daži digitālā paraksta algoritmi izmanto šifrēšanu, tas neattiecas uz Bitcoin.
Tomēr ir vērts pieminēt, ka daudzas lietotnes un kriptovalūtu maki izmanto šifrēšanu, lai aizsargātu lietotāju makus ar parolēm. Tajā pat laikā šīm šifrēšanas metodēm nav nekādas saistības ar blokķēdi – tās ir vienkārši iestrādātas citās tehnoloģijās, kas izmanto blokķēdes.
6. nodaļa – Bitcoin mērogojamība
Saturs
Kas ir mērogojamība?
Mērogojamība atspoguļo sistēmas spēju paplašināties, lai varētu pielāgoties pieaugošam pieprasījumam. Ja tev ir vietne, kurā tiek pārsniegts maksimālais pieprasījumu skaits, tu varētu to mērogot, pievienojot papildu serverus. Ja vēlies savā datorā darbināt resursietilpīgākas lietotnes, tu vari aizstāt tā komponentus.
Kriptovalūtu kontekstā šis termins tiek izmantots, lai raksturotu to, cik viegli blokķēdi ir iespējams jaunināt, lai tā varētu apstrādāt lielāku skaitu darījumu.
Kāpēc Bitcoin ir nepieciešama mērogošana?
Lai Bitcoin varētu izmantot ikdienas maksājumiem, tīklam ir jābūt ātram. Pašlaik tam ir samērā zema veiktspēja, kas nozīmē, ka katrā blokā var apstrādāt ierobežotu skaitu darījumu.
Kā jau noskaidrojām iepriekšējā nodaļā – ieguvēji kā daļu no bloka atlīdzības saņem darījumu komisijas maksas. Lietotāji tās pievieno saviem darījumiem, motivējot ieguvējus pievienot viņu darījumus blokķēdei.
Ieguvēji cenšas gūt peļņu no sava ieguldījuma aparatūrā un elektrībā, tāpēc vispirms apstrādā darījumus ar augstākām komisijas maksām. Ja tīkla "uzgaidāmajā telpā" (t. s. "mempool" jeb atmiņas fondā) ir daudz darījumu, komisijas maksas var ievērojami paaugstināties, jo lietotāji sola arvien augstākas cenas, lai motivētu iekļaut viņu darījumus. Sīvas konkurences apstākļos vidējā komisijas maksa pārsniedza 50 $.
Cik daudz darījumu var apstrādāt Bitcoin?
Pamatojoties uz vidējo darījumu skaitu uz bloku, Bitcoin šobrīd var apstrādāt aptuveni piecus darījumus sekundē. Tas ir daudz mazāk par centralizētajiem maksājumu risinājumiem, taču tas ir viens no decentralizētas valūtas trūkumiem.
Tā kā to nepārvalda datu centrs, kuru viena centrālā iestāde varētu pēc saviem ieskatiem jaunināt, Bitcoin ir jāierobežo bloku lielums. Varētu ieviest jaunu bloka lielumu, kas ļautu apstrādāt 10 000 darījumu sekundē, taču tas kaitētu tīkla decentralizācijai. Atceries, ka pilnajiem mezgliem ir jālejuplādē jaunā informācija aptuveni reizi desmit minūtēs. Ja tas kļūs pārāk apgrūtinoši, tie, visticamāk, pārtrauks darbību.
Ja protokolu ir plānots izmantot maksājumiem, Bitcoin entuziasti ir pārliecināti, ka efektīva mērogošana ir jānodrošina dažādos veidos.
Kas ir Lightning tīkls?
Lightning tīkls ir viens no piedāvātajiem mērogošanas risinājumiem Bitcoin tīklam. To sauc par otrā slāņa risinājumu, jo tas pārvieto darījumus ārpus blokķēdes. Tā vietā, lai reģistrētu visus darījumus tīkla pamata slānī, tos apstrādā cits protokols, kas izveidots uz tā.
Lightning tīkls sniedz iespēju lietotājiem sūtīt līdzekļus gandrīz uzreiz un bez maksas. Nav nekādu veiktspējas ierobežojumu (ar nosacījumu, ka lietotājiem ir iespēja nosūtīt un saņemt līdzekļus). Lai izmantotu Bitcoin Lightning tīklu, diviem dalībniekiem ir jāiesaldē daļa savu kriptovalūtu īpašā adresē. Šai adresei ir kāda unikāla īpašība – tā atbrīvo Bitcoin tikai tad, ja abas puses tam piekrīt.
Pēc tam abas puses veido savu privāto virsgrāmatu, kurā iespējams pārdalīt atlikumus, neziņojot par to galvenajai ķēdei. Tās publicē darījumu blokķēdē tikai tad, kad savstarpējie norēķini ir pabeigti. Pēc tam protokols atbilstoši pielāgo viņu kontu atlikumus. Ņem vērā, ka viņiem nav jāuzticas viens otram. Ja kāds no viņiem mēģinās krāpties, protokols to konstatēs un sodīs.
Kopumā šāda maksājumu kanāla izmantošanai ir nepieciešami vien divi darījumi ķēdē no konkrētā lietotāja – viens, ar kuru tiek ieskaitīti līdzekļi viņa adresē, un otrs, ar kuru vēlāk kriptovalūtas tiek atbrīvotas. Tas nozīmē, ka vienlaikus var veikt tūkstošiem pārskaitījumu. Līdz ar turpmāku attīstību un optimizāciju šī tehnoloģija varētu kļūt par lielu blokķēdes sistēmu pamata komponentu.
Detalizētāku skaidrojumu par mērogojamības problēmu un tās iespējamajiem risinājumiem skati rakstā Blokķēdes mērogojamība – sānķēdes un maksājumu kanāli.
Kas ir protokola uzlabojumi jeb šķelšana?
Tā kā Bitcoin ir atvērtā pirmkoda risinājums, tā programmatūru jebkurš var mainīt. Tu vari pievienot jaunus noteikumus vai dzēst esošos, lai tie atbilstu tavām vajadzībām. Taču ne visas izmaiņas ir vienlīdzīgas: dažas izmaiņas padarīs tavu mezglu nesaderīgu ar tīklu, bet citas ļaus saglabāt saderību ar iepriekšējām versijām.
Vieglā šķelšana
Vieglā šķelšana ir noteikumu izmaiņas, kas ļauj atjauninātajiem mezgliem mijiedarboties ar tiem, kas nav veikuši atjaunināšanu. Apskatīsim piemēru ar bloka izmēru. Pieņemsim, ka bloka izmērs ir 2 MB un puse tīkla ievieš izmaiņas – turpmāk neviens bloks nedrīkstēs būt lielāks par 1 MB. Ja bloks ir lielāks, tas ir jānoraida.
Mezgli, kas nav atjaunināti, joprojām var saņemt šos blokus vai izplatīt savus. Tas nozīmē, ka visi mezgli turpina darbu vienā un tai pašā tīklā neatkarīgi no tā, kuru programmatūras versiju tie izmanto.
Tālāk pieejamajā animācijā ir redzams, ka mazākus blokus pieņem visi mezgli – atjauninātie un neatjauninātie. Tomēr atjauninātie mezgli neatpazīs 2 MB blokus, jo tie jau strādā saskaņā ar jaunajiem noteikumiem.
Bitcoin Segregated witness jeb SegWit ir vieglās šķelšanas piemērs. Izmantojot viltīgu paņēmienu, tas ieviesa jaunu bloku un darījumu formātu. Neatjauninātie mezgli joprojām saņem blokus, taču tie nevalidē jaunā veida darījumus.
Stingrā šķelšana
Ar stingro šķelšanu ir sarežģītāk. Pieņemsim, ka puse tīkla vēlas palielināt bloka lielumu no 2 MB līdz 3 MB. Ja tu mēģināsi sūtīt 3 MB lielu bloku uz neatjauninātajiem mezgliem, tie noraidīs šo bloku, jo noteikumos ir skaidri teikts, ka tie nevar pieņemt blokus, kas lielāki par 2 MB. Tā kā abi šie tīkli vairs nav saderīgi, blokķēde tiek sadalīta divās daļās.
Diagrammā melnā krāsā ir attēlota sākotnējā ķēde. Stingrā šķelšana ir notikusi 2. blokā. Šajā brīdī atjauninātie mezgli ir sākuši veidot lielākus blokus (zaļā krāsā). Neatjauninātie mezgli neatpazīst šos blokus, tāpēc tiem veidojas savs atzars. Tagad ir izveidojušās divas blokķēdes, taču tām ir kopīga vēsture līdz 2. blokam.
Tātad tagad pastāv divi dažādi protokoli – katram no tiem ir atšķirīga valūta. Visi kontu atlikumi no vecās ķēdes tiek klonēti – tātad, ja tev sākotnējā ķēdē bija 20 BTC, tad tev būs 20 JaunBTC jaunajā ķēdē.
2017. gadā Bitcoin piedzīvoja pretrunīgu stingro šķelšanu, kas līdzinājās nupat apskatītajam scenārijam. Mazākā daļa tīkla dalībnieku vēlējās palielināt bloka izmēru, lai uzlabotu tīkla veiktspēju un pazeminātu darījumu komisijas maksas. Pārējie uzskatīja, ka tā ir slikta mērogošanas stratēģija. Galu galā stingrās šķelšanas rezultātā tika radīts Bitcoin Cash (BCH), kas atdalījās no Bitcoin tīkla un tagad ir ieguvis neatkarīgu kopienu un savu attīstības plānu.
Lai uzzinātu vairāk par vieglo un stingro šķelšanu, lasi Protokola uzlabojumi.
7. nodaļa – Dalība Bitcoin tīklā
Saturs
Kas ir Bitcoin mezgls?
Termins "Bitcoin mezgls" apzīmē programmu, kas noteiktā veidā mijiedarbojas ar Bitcoin tīklu. Tā var darboties jebkurā ierīcē – no mobilā tālruņa, kas darbina Bitcoin maku, līdz īpašam datoram, kas glabā pilnu blokķēdes kopiju.
Ir dažādu veidu mezgli, un katrs no tiem veic specifiskas funkcijas. Tie visi darbojas kā sakaru punkts tīklā. Šajā sistēmā tie pārraida informāciju par darījumiem un blokiem.
Kā darbojas Bitcoin mezgls?
Pilnie mezgli
Pilnais mezgls validē darījumus un blokus, kuri atbilst noteiktām prasībām (proti, noteikumiem). Vairums mezglu izmanto Bitcoin Core programmatūru, kas ir Bitcoin protokola bāzes versija.
Bitcoin Core bija programma, kuru 2009. gadā ieviesa Satoshi Nakamoto – tobrīd to nosauca vienkārši par Bitcoin, taču vēlāk to pārsauca, lai novērstu pārpratumus. Ir iespējams izmantot arī citas programmatūras versijas, ja vien tās ir saderīgas ar Bitcoin Core.
Pilnie mezgli ir Bitcoin decentralizācijas pamats. Tie lejuplādē un validē blokus un darījumus, kā arī izplata tos pārējiem tīkla dalībniekiem. Tā kā tie neatkarīgi verificē saņemtās informācijas autentiskumu, lietotājs nevienā brīdī nepaļaujas uz trešo pusi.
Ja pilnais mezgls glabā pilnu blokķēdes kopiju, to sauc par pilno arhīva mezglu. Tomēr daļa lietotāju atmet vecākus blokus, lai atbrīvotu vietu, – Bitcoin blokķēdē glabājas darījumu dati vairāk nekā 200 GB apjomā.
Bitcoin pilno mezglu globālais sadalījums. Avots: bitnodes.earn.com
Vieglie mezgli
Vieglie mezgli nav tik saderīgi kā pilnie mezgli, taču tie arī patērē mazāk resursu. Tie ļauj lietotājiem mijiedarboties ar tīklu, neveicot pilnīgi visas darbības, ko veic pilnie mezgli.
Ja pilnais mezgls lejuplādē visus blokus, lai tos validētu, vieglais mezgls lejuplādē tikai daļu no katra bloka (t. s. bloka galveni). Lai gan bloka galvenes izmērs ir pavisam mazs, tā satur informāciju, kas ļauj lietotājiem pārliecināties, ka to darījumi atrodas konkrētajā blokā.
Vieglie mezgli ir ideāli piemēroti ierīcēm ar ierobežotu joslas platumu vai ietilpību. Šādi mezgli tiek plaši izmantoti darbvirsmas un mobilajiem makiem. Tomēr, tā kā tie nevar veikt validēšanu, vieglie mezgli ir atkarīgi no pilnajiem mezgliem.
Ieguves mezgli
Ieguves mezgli ir pilnie mezgli, kas veic papildu uzdevumu – veido blokus. Kā jau minējām, tiem ir nepieciešams īpašs aprīkojums un programmatūra, lai varētu pievienot datus blokķēdei.
Ieguves mezgli sajauc neapstiprinātos darījumus ar citu informāciju, ģenerējot skaitli. Ja šis skaitlis ir mazāks par mērķa skaitli, kuru nosaka protokols, bloks tiek atzīts par derīgu un var tikt pārraidīts tīklā citiem pilnajiem mezgliem.
Taču, lai varētu veikt ieguvi patstāvīgi, nepaļaujoties uz kādu citu, ieguvējiem ir jādarbina pilnais mezgls. Pretējā gadījumā nevar zināt, kurus darījumus iekļaut blokā.
Ja dalībnieks vēlas veikt ieguvi, taču nevēlas izmantot pilno mezglu, viņš var pievienoties serverim, kurš nodrošinās viņam nepieciešamo informāciju. Veicot ieguvi fondā (proti, sadarbojoties ar citiem), tikai vienai personai ir jādarbina pilnais mezgls.
Informāciju par dažādu veidu mezgliem skati rakstā Kas ir mezgli?
Kā darbināt pilno Bitcoin mezglu?
Pilnais mezgls var būt izdevīgs izstrādātājiem, komersantiem un gala lietotājiem. Darbinot savā aparatūrā Bitcoin Core klientu, tu iegūsti privātumu un drošību, kā arī nostiprini Bitcoin tīklu kopumā. Ja tev ir pilnais mezgls, tev vairs nav nepieciešams neviens cits, lai varētu mijiedarboties ar šo ekosistēmu.
Daudzi uz Bitcoin orientēti uzņēmumi piedāvā automātiskās konfigurācijas mezglus. Lietotājam tiek piegādāta iepriekš sagatavota aparatūra, un viņam atliek vien to ieslēgt un sākt blokķēdes lejupielādi. Tas var būt ērts risinājums lietotājiem ar ierobežotām tehniskajām zināšanām, taču parasti tas ir arī ievērojami dārgāks nekā tad, ja iestatīšanu veic saviem spēkiem.
Vairumā gadījumu pietiek ar savu veco stacionāro vai klēpjdatoru. Nav ieteicams darbināt mezglu datorā, kuru tu izmanto ikdienā, jo tā darbība var ievērojami palēnināties. Blokķēde pastāvīgi palielinās, tāpēc tavai ierīcei ir jābūt pietiekami daudz atmiņas, lai varētu to visu lejuplādēt.
Ar cieto disku 1 TB apjomā pietiks vairākiem gadiem, ja vien būtiski nemainīsies bloka izmērs. Tāpat nepieciešama 2 GB RAM (vairumam datoru pēc noklusējuma ir lielāka brīvpiekļuves atmiņa par šo) un ātrs interneta pieslēgums.
Tālāk var izmantot pilnā mezgla darbināšanas pamācību vietnē bitcoin.org, kurā izklāstīts sava mezgla iestatīšanas process.
Kā veikt Bitcoin ieguvi?
Bitcoin pirmsākumos bija iespējams izveidot jaunus blokus, izmantojot parastus klēpjdatorus. Tobrīd šī sistēma bija nezināma, tāpēc konkurence ieguvē bija maza. Ierobežotās aktivitātes dēļ protokols iestatīja zemu ieguves sarežģītību.
Palielinoties tīkla jaukšanas jaudai, dalībniekiem bija nepieciešams jaunināt aprīkojumu, lai saglabātu konkurētspēju. Mainoties aparatūrai, ieguves nozarē galu galā iestājās t. s. specifiska lietojuma integrēto shēmu (ASIC) laikmets.
Kā liecina nosaukums, šīs ierīces ir radītas ar noteiktu mērķi. Tās ir ārkārtīgi efektīvas, taču spēj veikt tikai vienu uzdevumu. Līdz ar to ieguves ASIC ir specializēts dators, kuru izmanto tikai ieguvei un nekam citam. Bitcoin ASIC var veikt Bitcoin ieguvi, taču ar to nevar veikt tādu kriptovalūtu ieguvi, kas izmanto atšķirīgu algoritmu.
Bitcoin ieguve mūsdienās prasa ievērojamus ieguldījumus – ne tikai aparatūrā, bet arī energoresursos. Šī raksta tapšanas laikā kvalitatīva ieguves iekārta var veikt vairāk nekā desmit triljonus darbību sekundē. Neraugoties uz ASIC ieguves iekārtu efektivitāti, tās patērē milzīgu daudzumu elektrības. Ja vien tev nav piekļuves vairākām ieguves iekārtām un lētai elektrībai, tev visdrīzāk neizdosies gūt peļņu no Bitcoin ieguves.
Tomēr, izmantojot šos materiālus, var visai vienkārši sākt ieguvi – daudzās ASIC iekārtās ir uzstādīta sava programmatūra. Populārākais risinājums ir novirzīt ieguvējus uz ieguves fondu, kurā var sadarboties ar citiem, cenšoties atrast derīgus blokus. Ja tev izdosies, tu iegūsi daļu no bloka atlīdzības proporcionāli tavai nodrošinātajai jaukšanas jaudai.
Vari arī izvēlēties veikt ieguvi patstāvīgi, ne ar vienu nesadarbojoties. Tādā gadījumā tavas izredzes izveidot bloku būs mazākas, taču tu iegūsi visu atlīdzību par katru derīgo bloku.
Cik ilgā laikā tiek iegūts viens Bitcoin?
Uz šo jautājumu ir grūti sniegt viennozīmīgu atbildi, jo ir daudz mainīgo lielumu. Tas, cik ātri tu vari iegūt Bitcoin, ir atkarīgs no tā, kāda ir tava pieejamā jaukšanas jauda un elektrības resursi. Jāņem vērā arī ieguves ierīces darbināšanas izmaksas.
Lai gūtu priekšstatu par to, kādu peļņu iespējams gūt no Bitcoin ieguves, iesakām izmantot ieguves kalkulatoru, kas palīdzēs aprēķināt aptuvenās izmaksas.
Kas var labot Bitcoin kodu?
Bitcoin Core ir atvērtā pirmkoda programmatūra, kas nozīmē, ka ikviens var to mainīt. Tu vari ierosināt vai pārskatīt jaunas funkcijas, kuras pievienot kodam ar vairāk nekā 70 000 rindiņām. Tāpat tu vari arī ziņot par kļūdām un tulkot vai pilnveidot dokumentāciju.
Programmatūras izmaiņas tiek rūpīgi izvērtētas. Galu galā šī programmatūra apstrādā darījumus simtiem miljardu dolāru vērtībā, tāpēc tai nedrīkst būt nekādas ievainojamības.
Ja tev interesē darbs Bitcoin tīklā, izlasi izstrādātāja Džimija Songa emuārrakstu par darba sākšanu vai ieskaties Bitcoin Core vietnē.