Galvenās atziņas
Lielā depresija bija globāla ekonomiskā krīze, kas sākās 1929. gadā un ilga līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Tā izraisīja ievērojamu nodarbinātības, rūpnieciskās produkcijas un dzīves līmeņa kritumu visā pasaulē.
Krīze aizsākās 1929. gadā ar akciju tirgus krahu, un to saasināja banku bankroti, kā arī tirdzniecības apjomu un patērētāju pieprasījuma strauja samazināšanās.
Valdības iejaukšanās, tostarp ASV Jaunais kurss un Otrā pasaules kara ražošanas aktivitātes, veicināja galīgo atveseļošanos.
Lielā depresija ietekmēja ekonomikas politiku veidošanu un drošības pasākumu izstrādi nākamajām paaudzēm.
Ievads
Lielā depresija tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem notikumiem ekonomikas vēsturē. Daudziem cilvēkiem zaudējot darbu, uzņēmumiem bankrotējot un miljoniem cilvēku pazeminoties dzīves kvalitātei, tā mainīja valdību un sabiedrības skatījumu uz ekonomisko stabilitāti un politiku veidošanu. Izpratne par Lielo depresiju ne vien palīdz iepazīt šo nozīmīgo vēstures periodu, bet arī ļauj noskaidrot, kādi pasākumi tika veikti, lai izvairītos no līdzīgām krīzēm nākotnē.
Kas izraisīja Lielo depresiju?
Lielā depresija radās nevis viena, bet gan vairāku faktoru kombinācijas rezultātā. Apskatīsim galvenos no tiem.
Akciju tirgus krahs 1929. gadā
ASV ekonomiskā lejupslīde aizsākās ar akciju tirgus krahu 1929. gada oktobrī, ko mēdz saukt par "Melno otrdienu". Visas desmitgades laikā akciju tirgū valdīja dažādas spekulācijas, kas noveda pie mākslīgi paaugstinātām cenām.
Kad investori zaudēja pārliecību un akciju cenas sāka kristies, tas izraisīja lavīnveida efektu. Miljoniem amerikāņu, daudzi no kuriem bija ieguldījuši aizņemtus līdzekļus, vienas nakts laikā zaudēja savus ietaupījumus, akciju cenām strauji krītoties.
Banku sistēmas kļūmes
Panikai vēršoties plašumā, daudzās bankās notika masveida līdzekļu izņemšana un iestājās bankrots. Cilvēkiem, kuri zaudēja savus ietaupījumus, bija mazāk līdzekļu, ko tērēt, un tas vēl vairāk palēnināja ekonomisko aktivitāti.
Panika drīz vien izplatījās ārpus Volstrītas. Banku bankrota viļņi pāršalca ASV, noguldītājiem masveidā cenšoties izņemt savu naudu. Tā kā nebija pietiekamas apdrošināšanas un regulējuma, kas aizsargātu noguldītājus, vienas bankas bankrots bieži vien nozīmēja, ka veselas kopienas zaudēja savus mūža ietaupījumus. Bankām bankrotējot, izsīka arī kredītlīnijas, un tas ietekmēja visus ekonomikas sektorus.
Starptautiskās tirdzniecības kritums
Lai gan krīze sākās ASV, tās sekas bija jūtamas visā pasaulē. Daudzu Eiropas valstu ekonomika, ko jau bija novājinājušas Pirmā pasaules kara izmaksas, saskārās ar sarūkošiem eksporta tirgiem.
Valdības ieviesa jaunus tarifus un aizsardzības līdzekļus, piemēram, 1930. gada Smūta-Houlija likumu par tarifiem Amerikā, cerot aizsargāt vietējo rūpniecību. Diemžēl šī politika izraisīja atbildes pasākumus ārvalstīs, izraisot globālās tirdzniecības strauju kritumu.
Samazināti patērētāju tēriņi un ieguldījumi
Pieaugot bezdarbam un nenoteiktībai, privātpersonas un uzņēmumi samazināja savus izdevumus un ieguldījumus, apburto loku ar pieprasījuma samazināšanos un turpmākām atlaišanām. Pašpastiprinošā ekonomiskā krīze atstāja maz cerību uz organisku atveseļošanos.
Ietekme uz sabiedrību un globālā līmenī
Lielās depresijas sekas bija jūtamas visā pasaulē, un industrializētās valstis Ziemeļamerikā, Eiropā un citviet piedzīvoja smagu ekonomikas lejupslīdi.
Bezdarbs un nabadzība
Dažās valstīs bezdarba līmenis sasniedza pat 25 %. Daudzi cilvēki zaudēja darbu, un ģimenēm bija grūtības atļauties pat pirmās nepieciešamības preces. Pieauga bezpajumtnieku skaits, un par ierastu parādību pilsētu centros kļuva t. s. zupas virtuves un rindas pēc maizes.
Uzņēmumu slēgšana
Bankrotēja tūkstošiem uzņēmumu – no maziem vietējiem veikaliņiem līdz rūpniecības gigantiem. Populāri ražotāji, lauksaimniecības produktu ražotāji un finanšu uzņēmumi bija spiesti izbeigt darbību, izsīkstot pieprasījumam. Ražošanas apjomu kritums atbalsojās piegādes ķēdēs un veselās kopienās.
Sociālās un politiskās pārmaiņas
Vērienīgās ekonomiskās grūtības veicināja sociālos nemierus un politiskās pārmaiņas. Dažās valstīs ekonomiskā nestabilitāte kļuva par pamatu politiskajam ekstrēmismam un noveda pie vadības un valdības ideoloģijas maiņas. Demokrātiskās valstīs tika ieviestas reformas, bet citās pieņēmās spēkā autoritāras kustības.
Ceļš uz atveseļošanos
Ceļš uz atveseļošanos pēc Lielās depresijas bija ilgs un sarežģīts. Tam nebija viena konkrēta risinājuma. Bija nepieciešama inovatīvas politikas un globālā konflikta ārkārtējo apstākļu sakritība, lai atjaunotu ekonomiskās sistēmas efektīvu darbību.
Valdības programmas
ASV prezidents Franklins D. Rūzvelts uzsāka vērienīgu ekonomiskās palīdzības un reformu programmu – t. s. Jauno kursu. Tās mērķis bija nodrošināt darbavietas, stimulēt pieprasījumu un atjaunot uzticību finanšu sektoram.
Ieviestās iniciatīvas aptvēra gan sabiedrisko darbu projektus, gan regulatīvo iestāžu izveidi banku un akciju tirgus uzraudzībai. Šajā periodā daudzas attīstītās valstis ieviesa bezdarba apdrošināšanu, pensiju plānus un citus labklājību veicinošus pasākumus.
Otrā pasaules kara ietekme
Otrā pasaules kara sākums pamudināja valdības ieguldīt līdzekļus rūpniecībā un infrastruktūrā. Tas veicināja ražošanu un jaunu darbavietu radīšanu, palīdzot ekonomikai atgūties daudzās valstīs.
Paliekoša ietekme un gūtās mācības
Lielajai depresijai bija paliekoša ietekme gan uz ekonomikas zinātni, gan valdību politiku. Reaģējot uz krīzi, regulatori ieviesa nozīmīgas reformas un drošības pasākumus, tostarp noguldījumu apdrošināšanu, vērtspapīru regulējumu un sociālā nodrošinājuma programmas.
Citiem vārdiem sakot, politikas veidotāji sāka izmantot vairāk uz intervenci balstītu pieeju, valdībām uzņemoties lielāku atbildību par ekonomikas pārvaldību, banku stabilitātes nodrošināšanu un sociālās drošības pasākumu ieviešanu krīzes laikā.
Noslēgumā
Atskatoties pagātnē, jāatzīst, ka Lielā depresija uzskatāmi parādīja, cik trausla var būt pasaules ekonomika. Lai gan kopš 20. gs. 30. gadiem daudz kas ir mainījies, tajā laikā gūtās mācības joprojām ietekmē to, kā līderi un eksperti risina mūsdienu izaicinājumus.
Turpini lasīt
Atruna: šis saturs tiek tev nodrošināts nemainītā veidā un ir paredzēts tikai vispārīgai informācijai un izglītojošiem mērķiem; tas neietver nekādus apliecinājumus vai garantijas. Tas nav uzskatāms par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu un nav paredzēts kā ieteikums iegādāties kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu. Aicinām tevi apspriesties ar atbilstošiem profesionāliem konsultantiem. Šajā rakstā minētie produkti var nebūt pieejami tavā reģionā. Ja šo rakstu ir veidojis trešās puses autors, lūdzu, ņem vērā, ka tajā paustie viedokļi pieder attiecīgajam raksta autoram un neatspoguļo Binance Akadēmijas pārstāvju uzskatus. Papildinformācijai lasi pilnu atrunas tekstu. Digitālo aktīvu cenas var būt svārstīgas. Tavu ieguldījumu vērtība var samazināties vai pieaugt, un tu vari neatgūt ieguldīto summu. Tu uzņemies pilnu atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, un Binance Akadēmija neatbild par taviem iespējamajiem zaudējumiem. Šī informācija nav uzskatāma par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu. Lai uzzinātu vairāk, lasi mūsu Lietošanas noteikumus un Brīdinājumu par riskiem.