Iztēlosimies šādu situāciju: situācija valstī ir visai sarežģīta, jo uzņēmumi vairs nenopelna tik daudz kā agrāk. Cilvēki, iespējams, vairs netērē tik daudz, kas nozīmē, ka uzņēmumi saražo mazāk preču vai piedāvā mazāk darbavietu. Ja ir mazāk darbavietu, kļūst grūtāk atrast darbu, un tas noved pie mazāka naudas apjoma apgrozībā.
Bet kas izraisa stagflāciju? Tai nav viena konkrēta iemesla. Dažreiz tas ir saistīts ar problemātisku naudas cirkulēšanu ekonomikā. Citkārt to var izraisīt pēkšņs svarīgu preču, piemēram, naftas, cenu pieaugums. Tas var palielināt ražošanas izmaksas, ko uzņēmumi varētu pārlikt uz klientiem, paaugstinot cenas.
Valdībām un ekonomistiem ir jāizstrādā pārdomāti plāni, lai risinātu stagflācijas problēmu. Viņi var koncentrēties uz politiku, kas palīdz stimulēt ekonomiku, vienlaikus cenšoties kontrolēt cenu pieaugumu. Tas ir sarežģīts līdzsvarošanas darbs, kas līdzinās mēģinājumam staigāt pa virvi.
Stagflācija kļuva īpaši aktuāla 20. gs. 70. gados, ievērojami ietekmējot pasaules ekonomiku. Radās unikāla un mulsinoša situācija ar vienlaicīgu augstu inflāciju un ekonomikas stagnāciju. To veicināja tādi faktori kā straujš naftas cenu kāpums, piegāžu traucējumi un vaļīga monetārā politika.
Valdības izmisīgi meklēja efektīvus risinājumus, iezīmējot vēl nebijušu periodu ekonomikas vēsturē. 20. gs. 70. gadu stagflācija kalpo kā uzskatāms piemērs situācijas sarežģītībai un grūtībām, kas saistītas ar vienlaicīgu cīņu pret inflāciju un stagnāciju.
Situācija, kad ekonomika strauji pāriet no augšupejas uz palēninātu izaugsmi vai recesiju.
Mīkstā piezemēšanās attiecas uz situāciju, kad ekonomikas attīstība pakāpeniski palēninās pēc straujas izau...