Atvasinājumi

Pastāv divu veidu atvasinājumi – mīkstais un stingrais atvasinājums. Abos gadījumos atvasinājuma ieviešanas rezultātā tiek sadalīta blokķēdes darījumu vēsture, taču tas notiek atšķirīgi un ar atšķirīgu ietekmi uz tīklu. Mīkstais atvasinājums ir blokķēdes programmatūras jauninājums, kas nesadala ķēdi divās daļās, ja vien vairums tīkla mezglu ievieš attiecīgo jauninājumu.

Stingrais atvasinājums ir blokķēdes protokola izmaiņas, kas nav saderīgas ar iepriekšējām versijām. Katram mezglam ir nepieciešams jaunināt savas sistēmas uz jaunāko versiju, lai varētu turpināt aktīvu darbību tīklā. Gadījumos, kad jaunie noteikumi netiek vienprātīgi pieņemti, blokķēde var sadalīties divās atšķirīgās daļās, katra no kurām turpina darboties neatkarīgi – ar savu darījumu virsgrāmatu, sākot ar sadalīšanās brīdi.

Salīdzinot ar stingro atvasinājumu, mīkstais atvasinājums tiek uzskatīts par piesardzīgāku un drošāku alternatīvu, jo tas ir saderīgs ar iepriekšējām versijām. Tas nozīmē, ka mezgli, kas neveic jaunināšanu uz jaunāko protokola versiju, joprojām atzīs ķēdi par derīgu. Mīkstie atvasinājumi var pievienot jaunas funkcijas un iezīmes, kas nemaina blokķēdes darbības noteikumus. Šie atvasinājumi nereti tiek izmantoti, lai ieviestu jaunas funkcijas programmēšanas līmenī.

Atvasinājumi var būtiski ietekmēt blokķēdes tīklus un to lietotājus. To rezultātā var tikt izveidotas jaunas kriptovalūtas, un tie var ietekmēt esošo tokenu vērtību un mainīt tīkla pārvaldības struktūru.