Kriptovalūtu protokols

Kriptovalūtu protokols ir noteikumu un procedūru kopums, kas nosaka dalībnieku uzvedību decentralizētā tīklā, kura darbības aizsardzībai tiek izmantota kriptogrāfija. Parasti kriptovalūtu protokoli ir pārskatāmi atvērtā pirmkoda risinājumi, kas ļauj jebkuram pārbaudīt un verificēt pamatā esošo kodu. To decentralizētais raksturs garantē, ka tīklu nekontrolē viena konkrēta iestāde vai persona. Tā vietā tīkla dalībnieki atbalsta tīkla darbību, validējot darījumus un uzturot tīklā konsensu.

Protokoli netiek izmantoti tikai kriptovalūtām – tie pastāv gandrīz visās jomās. Piemēram, internetā protokoli nodrošina vietņu funkcionēšanu. Populārākie interneta protokoli ir HTTP un HTTPS. Tie veido pamatā esošo kodu, kas ļauj darboties visām interneta lietotnēm. Arī Google, Facebook, Twitter un daudzas citas vietnes darbojas uz šādiem interneta protokoliem.

Kriptovalūtu protokoli pēc būtības neparedz nepieciešamību uzticēties, kas nozīmē, ka dalībnieki var veikt darījumus, neiesaistot uzticamu starpnieku. Tas ir iespējams, pateicoties kriptogrāfijai, kas aizsargā darījumus un veicina integritāti.

Kā piemēru var minēt Bitcoin – populārāko kriptovalūtu protokolu. Tas ļauj lietotājiem veikt tiešus finanšu darījumus, neiesaistot trešo pusi, piemēram, banku. Bitcoin konsensa algoritms ir balstīts uz darba apliecinājumu (PoW) – saskaņā ar to tīkla dalībniekiem ir jāatrisina sarežģīti matemātiski uzdevumi, lai validētu darījumus un atlīdzībā saņemtu jaunus Bitcoin. 

Kriptovalūtu protokoli ir ļoti nozīmīgi jaunajā decentralizēto finanšu (DeFi) sektorā, kura mērķis ir izveidot jaunas finanšu sistēmas un produktus, kas darbojas decentralizētos tīklos un konkurē ar tradicionālajiem finanšu risinājumiem.