Blokķēdes priekšrocības un trūkumi

Vairums blokķēžu ir veidotas kā decentralizētas datu bāzes, kas darbojas kā sadalītas digitālās virsgrāmatas. Šajās blokķēdes dati virsgrāmatās tiek reģistrēti un glabāti blokos, kas sakārtoti hronoloģiskā secībā un ir saistīti, izmantojot kriptogrāfiskus apliecinājumus. Blokķēdes tehnoloģijas izveide ir nesusi daudz ieguvumu dažādās nozarēs un veicinājusi drošību bez nepieciešamības uzticēties. Tomēr no tās decentralizētā rakstura izriet arī daži trūkumi. Piemēram, salīdzinot ar tradicionālajām centralizētajām datu bāzēm, blokķēžu efektivitāte ir ierobežota un to darbībai nepieciešami apjomīgāki datu glabāšanas resursi.

Priekšrocības

Decentralizācija

Tā kā blokķēdes dati bieži vien tiek glabāti tūkstošos ierīču decentralizētā mezglu tīklā, sistēma un dati ir ļoti noturīgi pret tehniskām kļūmēm un ļaunprātīgiem uzbrukumiem. Katrs tīkla mezgls var replicēt un glabāt datubāzes kopiju, tādēļ nav viena atsevišķa kritiskā punkta – ja viens mezgls pāries bezsaistes režīmā, tas neietekmēs tīkla kopējo pieejamību vai drošību.

Turpretī tradicionālās datubāzes ir atkarīgas no viena vai dažiem serveriem, un tām pastāv lielāks tehnisko kļūmju vai kiberuzbrukumu risks.

Stabilitāte

Apstiprināto bloku atcelšana ir ļoti maz ticama, kas nozīmē, ka pēc datu reģistrēšanas blokķēdē būs ārkārtīgi grūti tos dzēst vai mainīt. Tādējādi blokķēdes tehnoloģija ir lieliski piemērota finanšu vai citu datu glabāšanai, kam jānodrošina audita izsekojamība, jo visas izmaiņas ir izsekojamas un tiek neatgriezeniski reģistrētas sadalītajā un publiskajā virsgrāmatā.

Piemēram, uzņēmums varētu izmantot blokķēdes tehnoloģiju, lai novērstu darbinieku krāpniecisku rīcību. Šajā gadījumā blokķēde ļautu veidot drošu un stabilu visu uzņēmuma finanšu darījumu uzskaiti. Tā rezultātā darbiniekam būtu daudz grūtāk noslēpt aizdomīgus darījumus.

Sistēma bez nepieciešamības uzticēties

Vairumā tradicionālo maksājumu sistēmu darījumi ir atkarīgi ne vien no abām iesaistītajām pusēm, bet arī no starpnieka – piemēram, no bankas, kredītkaršu izdevēja vai maksājumu pakalpojumu nodrošinātāja. Izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, tas vairs nav nepieciešams, jo decentralizētais mezglu tīkls verificē darījumus t. s. ieguves procesā. Šī iemesla dēļ blokķēdi bieži vien sauc par sistēmu bez nepieciešamības uzticēties.

Tāpēc blokķēde mazina risku, kas saistīts ar nepieciešamību uzticēties vienai organizācijai, un samazina arī vispārējās izmaksas un darījumu komisijas maksas, izslēdzot no procesa starpniekus un trešās personas.

Trūkumi

51 % uzbrukumi

Darba apliecinājuma konsensa algoritms, kas aizsargā Bitcoin blokķēdi, ir vairāku gadu gaitā apliecinājis savu efektivitāti. Tomēr blokķēdes tīklā pastāv uzbrukumu risks, un viens no visplašāk apspriestajiem uzbrukumu veidiem ir t. s. 51 % uzbrukums. Šāds uzbrukums notiek tad, ja viena persona iegūst kontroli pār vairāk nekā 50 % tīkla jaukšanas jaudas, kā rezultātā kļūst iespējams traucēt tīkla darbību, mērķtiecīgi izslēdzot darījumus vai mainot to secību.

Lai arī teorētiski šādi uzbrukumi ir iespējami, Bitcoin blokķēdē līdz šim nav noticis neviens veiksmīgs 51 % uzbrukums. Tīklam kļūstot arvien lielākam, pastiprinās arī drošība, un šobrīd ir visai maz ticams, ka ieguvēji ieguldīs milzīgas naudas summas un resursus, lai uzbruktu Bitcoin tīklam, jo viņi tiek labāk atalgoti par godīgu rīcību. Katrā ziņā veiksmīga 51 % uzbrukuma gadījumā būtu iespējams mainīt tikai nesenākos darījumus īsā laika periodā, jo bloki tiek savstarpēji saistīti, izmantojot kriptogrāfiskos apliecinājumus (lai mainītu senākus blokus, būtu nepieciešama neiedomājama skaitļošanas jauda). Turklāt Bitcoin blokķēde ir ļoti noturīga un spētu ātri pielāgoties, lai reaģētu uz uzbrukumu.

Datu izmaiņas

Vēl viens blokķēdes sistēmu trūkums ir tāds, ka pēc datu pievienošanas blokķēdei tos ir ļoti grūti mainīt. Lai gan stabilitāte ir uzskatāma par blokķēdes priekšrocību, tā ne vienmēr nāk par labu. Izmaiņu veikšana blokķēdes datos vai kodā parasti ir ļoti sarežģīta, un, lai to īstenotu, nereti jāveic blokķēdes šķelšana, vienu ķēdi atmetot un jaunai ķēdei pārņemot procesu.

Privātās atslēgas

Blokķēde izmanto publiskās atslēgas (jeb asimetrisko) kriptogrāfiju, lai piešķirtu lietotājiem īpašumtiesības uz viņu kriptovalūtām (vai jebkuriem citiem blokķēdes datiem). Katrai blokķēdes adresei ir atbilstoša privātā atslēga. Adresi var publicēt, taču privātā atslēga ir jātur slepenībā. Lietotājiem privātā atslēga ir nepieciešama, lai piekļūtu saviem līdzekļiem, tātad katrs lietotājs būtībā darbojas kā sava banka. Ja lietotājs nozaudē savu privāto atslēgu, nauda faktiski ir zudusi un to vairs nevar atgūt.

Nepietiekama efektivitāte

Blokķēdes (jo īpaši tās, kuras izmanto darba apliecinājuma algoritmu) ir ļoti neefektīvas. Konkurence ieguvēju vidū ir ļoti sīva, un reizi desmit minūtēs tiek izvēlēts tikai viens uzvarētājs, bet pārējo ieguvēju darbs ir veikts velti. Tā kā ieguvēji pastāvīgi cenšas palielināt savu skaitļošanas jaudu, lai palielinātu iespējas iegūt derīgu bloka jaucējkodu, Bitcoin tīklā izlietoto resursu apjoms pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, un šobrīd tajā tiek patērēts vairāk enerģijas nekā daudzās valstīs, piemēram, Dānijā, Īrijā vai Nigērijā.

Datu glabāšana

Laika gaitā blokķēdes virsgrāmata var kļūt milzīga. Bitcoin blokķēdes saglabāšanai šobrīd ir nepieciešams aptuveni 200 GB atmiņas. Šobrīd izskatās, ka blokķēdes izmērs apsteidz resursu pieaugumu cietajos diskos un tīklā pastāv mezglu zaudēšanas risks, ja virsgrāmata kļūs pārāk liela un ieguvēji vairs nevarēs lejupielādēt un uzglabāt tās datus.

Noslēgumā

Neraugoties uz tās trūkumiem, blokķēdes tehnoloģija nodrošina unikālas priekšrocības, un tā noteikti turpinās pastāvēt. Līdz šīs tehnoloģijas visaptverošai ieviešanai vēl ir tāls ceļš ejams, taču daudzas nozares jau sāk apgūt blokķēdes sistēmu sniegtās priekšrocības un trūkumus. Nākamajos gados uzņēmumi un valstu iestādes, visticamāk, eksperimentēs ar dažādām šīs tehnoloģijas izmantošanas iespējām, meklējot risinājumus, kuros blokķēdes tehnoloģija var sniegt vislielāko pienesumu.