Kamēr vairums blokķēdes sistēmu izmanto darba apliecinājuma (PoW) vai likmes apliecinājuma (PoS) konsensa algoritmu, kā iespējama alternatīva tiek testēts dedzināšanas apliecinājums (PoB).
Vispārīgi runājot, blokķēdes konsensa algoritmi atbild par tīkla drošību un darījumu verificēšanu un validēšanu.
Darba apliecinājuma blokķēdēs (piemēram, Bitcoin) ieguvēji sacenšas, lai pirmie rastu risinājumu sarežģītai kriptogrāfiskai problēmai. Pirmais ieguvējs, kuram izdodas rast risinājumu noteiktam blokam, pārraida pārējiem tīkla dalībniekiem savu darba apliecinājumu (bloka jaucējkodu). Pēc tam decentralizētais mezglu tīkls pārbauda šī apliecinājuma derīgumu. Ja tas ir derīgs, ieguvējs nopelna tiesības neatgriezeniski pievienot attiecīgo bloku blokķēdei un arī saņem atlīdzībā jaunizveidotus Bitcoin.
Likmes apliecinājuma blokķēdēs konsensa algoritms darbojas atšķirīgi. Tā vietā, lai izmantotu jaucējfunkcijas, PoS algoritms kriptovalūtu īpašumtiesību apliecināšanai izmanto digitālos parakstus. Jauno bloku validēšanu veic t. s. bloku izgatavotāji, kas tiek izvēlēti deterministiskā veidā. Jo vairāk kriptovalūtas bloku izgatavotājs ir ieguldījis, jo lielākas tam ir izredzes tikt izvēlētam par bloka validētāju. Tomēr atšķirībā no PoW sistēmām vairums PoS sistēmu nepiešķir bloka atlīdzības, un bloku izgatavotājs par bloku validēšanu saņem vien darījumu komisijas maksas.
Lai gan dedzināšanas apliecinājuma algoritmam ir zināmas līdzības ar PoW un PoS, tas konsensa sasniegšanai un bloku validēšanai izmanto savu pieeju.
Dedzināšanas apliecinājums (PoB)
Pastāv vairākas PoB versijas, taču dedzināšanas apliecinājuma ideja, kuru idealizēja Īans Stjuarts (Iain Stewart), varētu būt kriptovalūtu pasaulē visplašāk atzītā versija. Tā tika piedāvāta kā ilgtspējīgāka alternatīva PoW konsensa algoritmam.
Būtībā dedzināšanas apliecinājums atgādina darba apliecinājuma algoritmu, taču tam ir raksturīgs mazāks energopatēriņš. Uz PoB balstītu tīklu bloku validēšanas procesā nav jāizmanto jaudīgi skaitļošanas resursi vai jaudīga ieguves aparatūra (piemēram, ASIC). Tā vietā kriptovalūtas tiek mērķtiecīgi sadedzinātas, tādējādi "ieguldot" resursus blokķēdē, lai ieguvēju kandidātiem nevajadzētu ieguldīt fiziskus resursus. PoB sistēmās ieguvēji iegulda līdzekļus virtuālās ieguves iekārtās (jeb virtuālā ieguves jaudā).
Citiem vārdiem sakot, sadedzinot kriptovalūtas vienības, lietotāji apliecina savu lojalitāti tīklam un nopelna tiesības "iegūt" un validēt darījumus. Tā kā kriptovalūtas dedzināšana atspoguļo virtuālu ieguves jaudu, jo vairāk kriptovalūtas lietotājs sadedzina sistēmas labā, jo lielāku ieguves jaudu tas iegūst un tādējādi arī palielina savas izredzes tikt izvēlētam par nākamā bloka validētāju.
Kā darbojas dedzināšanas apliecinājuma mehānisms?
Īsumā – kriptovalūtu dedzināšanas process ietver tās nosūtīšanu uz publiski verificējamo adresi, pēc kā kriptovalūta kļūst nepieejama un nederīga. Parasti šīs adreses (jeb "ēdājadreses") tiek nejauši ģenerētas, nepiesaistot tām privātu atslēgu. Kriptovalūtas vienību sadedzināšana, protams, mazina kriptovalūtas pieejamību tirgū un veicina tās ekonomisko deficītu, izraisot iespējamu vērtības pieaugumu. Taču kriptovalūtu dedzināšana ir arī veids, kā veikt ieguldījumu tīkla drošībā.
Viens no darba apliecinājuma blokķēžu drošības iemesliem ir tas, ka ieguvējiem ir jāiegulda daudz resursu, lai varētu rezultātā nopelnīt. Tas nozīmē, ka PoW sistēmā ieguvējam būs nepieciešamā motivācija, lai rīkotos godīgi un palīdzētu tīklam, tādējādi neļaujot izniekot savus sākotnēji ieguldītos resursus.
Dedzināšanas apliecinājuma algoritmu ideja ir līdzīga. Taču tā vietā, lai ieguldītu līdzekļus elektrībā, darbaspēkā un skaitļošanas jaudā, PoB blokķēdes ir paredzēts aizsargāt, izmantojot tikai ieguldījumu, kas veikts, sadedzinot kriptovalūtas.
Līdzīgi PoW blokķēdēm, PoB sistēmās ieguvēji saņem bloka atlīdzības un noteiktā laika periodā saņemtajām atlīdzībām vajadzētu kompensēt sākotnējo ieguldījumu, kas veikts, sadedzinot kriptovalūtas.
Kā minējām, ir vairāki veidi, kā iespējams ieviest dedzināšanas apliecinājuma konsensa algoritmu. Daļa projektu veic PoB ieguvi, sadedzinot Bitcoin, bet citi nodrošina konsensu, sadedzinot savu pamata kriptovalūtu.
Dedzināšanas apliecinājums un likmes apliecinājums
PoB un PoS mehānismiem līdzīga iezīme ir tāda, ka abos gadījumos bloku validētājiem ir jāiegulda savas kriptovalūtas, lai varētu piedalīties konsensa mehānismā. Taču PoS blokķēdēs bloku izgatavotāju ieguldītās kriptovalūtas parasti tiek iesaldētas. Taču, ja izgatavotājs izlemtu pārtraukt darbību šajā tīklā, tas varētu atgūt savas kriptovalūtas un pārdot tās tirgū. Tāpēc šādā gadījumā neveidojas neatgriezenisks deficīts, jo kriptovalūtas tikai uz noteiktu laiku tiek izņemtas no apgrozības. Turpretī PoB blokķēdēs bloku validētājiem ir uz visiem laikiem jāiznīcina savas kriptovalūtas, tādējādi veidojot neatgriezenisku ekonomisko deficītu.
Dedzināšanas apliecinājuma priekšrocības un trūkumi
Šeit norādītās priekšrocības un trūkumi ir balstīti uz PoB atbalstītāju vispārīgajiem argumentiem un nav uzskatāmi par pārbaudītiem faktiem. Pastāv pretrunīgi viedokļi par šiem argumentiem, un to pārbaudei ir nepieciešamas turpmākas pārbaudes.
Priekšrocības
Lielāka ilgtspēja. Samazināts jaudas patēriņš.
Nav nepieciešama ieguves aparatūra. Kriptovalūtu dedzināšana ir virtuālas ieguves iekārtas.
Kriptovalūtu dedzināšana samazina kriptovalūtas daudzumu apgrozībā (tirgus deficīts).
Tiek veicināta ieguvēju ilgtermiņa lojalitāte.
Kriptovalūtu izplatīšana/ieguve parasti ir mazāk centralizēta.
Trūkumi
Mēdz teikt, ka PoB patiesībā nav videi draudzīgs risinājums, jo sadedzinātie Bitcoin tiek iegūti, izmantojot PoW ieguvi, un tam ir nepieciešams daudz resursu.
Nav pierādījumu spējai darboties plašā mērogā. Nepieciešama papildu testēšana, lai pārbaudītu efektivitāti un drošību.
Ieguvēju paveiktā darba verificēšana parasti tiek aizkavēta. Darbība nav tik ātra kā darba apliecinājuma blokķēdēm.
Kriptovalūtu dedzināšanas process ne vienmēr ir pārskatāms, un vidusmēra lietotājs ne vienmēr var to viegli pārbaudīt.