Bitcoin ir rūpīgi līdzsvarota atlīdzību spēle. Decentralizētā ekosistēmā dalībnieku interešu saskaņošana ir ļoti svarīga tīkla ilgtermiņa dzīvotspējai. Atlīdzības, kas mudina
mezglus aizsargāt tīklu, ir galvenokārt finansiālas – godīga rīcība tiek atbilstoši atalgota. Mēģinot krāpties, tiek zaudēti potenciālie ienākumi.
To var labi redzēt ieguves procesā. Iesaistītās puses iegulda daudz kapitāla elektrībā un specializētā aparatūrā, cerot, ka atpelnīs ieguldītos līdzekļus un gūs peļņu, pievienojot
blokus blokķēdē. Ieguvēji cenšas maksimāli palielināt savu peļņu, un vieglākais veids, kā to izdarīt, ir ievērot noteikumus.
Kad ieguvējs pievieno ķēdei jaunu bloku, viņš saņem visas darījumu komisijas maksas, kas samaksātas par darījumiem šajā blokā, kā arī daļu no jauniegūtajām kriptovalūtām. To sauc par
bloka atlīdzību, un iegūstamās kriptovalūtas daudzumu ik pēc 210 000 blokiem (apmēram reizi četros gados) samazina uz pusi. Šī raksta tapšanas brīdī atlīdzība ir 12,5 BTC, taču dažu mēnešu laikā tā tiks samazināta līdz 6,25.
Finansiālā atlīdzība par ieguvi ir ievērojami veicinājusi konkurenci, kā rezultātā tiek ievērojami veicināta tīkla drošība un decentralizācija. Daži apgalvo, ka šo atlīdzību var iegūt ar viltu. Šajā rakstā apskatīsim savtīgās ieguves jēdzienu.
Visplašāk savtīgās ieguves jēdziens ir izklāstīts rakstā
Majority is not Enough: Bitcoin Mining is Vulnerable ("Ar vairākumu nepietiek: Bitcoin ieguves neaizsargātība"), kuru 2013. gadā publicēja pētnieki Itajs Eials (Ittay Eyal) un Emins Gans Sairers (Emin Gun Sirer). Šī darba pamatideja ir tāda, ka pretēji izplatītajam uzskatam Bitcoin ieguvējiem piešķiramajām atlīdzībām ir savi trūkumi, kas var novest pie tīkla centralizācijas.
Apskatīsim savtīgās ieguves piemēru. Pieņemsim, ka kopējais jaukšanas ātrums tiek sadalīts starp 4 ieguvējiem: Alisi, Kārli, Lieni un Dāvi (katram 25 %). Alise, Kārlis un Liene ievēro noteikumus, taču Dāvis mēģina izmantot sistēmu savtīgos nolūkos.
Normālos apstākļos būtu sagaidāms, ka ieguvējs, kurš atrod bloku, nekavējoties to pievieno ķēdē. Tā rīkojas Alise, Kārlis un Liene, būdami godīgi dalībnieki. Taču Dāvis atrasto bloku aiztur (blokam ir atrasts derīgs risinājums, taču tas vēl ir jāpievieno). Dāvim varētu paveikties, ja viņam izdotos atrast divus blokus pēc kārtas, pirms to ir paguvis izdarīt kāds cits.
Pieņemsim, ka ir iegūti 100 000 bloki. Tagad Alise, Kārlis un Liene cenšas iegūt 100 001. bloku. Dāvim tas izdodas, taču viņš patur šo informāciju pie sevis. Tagad ir izveidojušās divas ķēdes – publiskā ķēde un Dāvja slepenā (turklāt – garākā) ķēde. Kamēr citi joprojām mēģina atrast 100 001. bloku, viņš iegūst 100 002. bloku.
Dāvja ķēdē tagad ir par diviem blokiem vairāk. Ja veiksme turpina viņam smaidīt un viņam izdodas saglabāt tādu pat pārākumu pār otru ķēdi, viņš turpina iesākto. Brīdī, kad kādam citam izdodas viņu panākt un starp viņiem ir vairs tikai viens bloks, Dāvis atklāj savu ķēdi.
Dāvja publiskotā ķēde ir
garāka par to, ar kuru strādā pārējie dalībnieki. Atbilstoši t. s.
garākās ķēdes noteikumam "pareizā" ķēde, kas turpmāk jāizmanto, ir ķēde ar vislielāko uzkrāto
darba apliecinājumu (rādītājs, kuru sauc arī par
ķēdes darbu). Tātad, ja mezgls konstatē ķēdi, kurā ir uzkrāts vairāk darba, tas pievērsīsies un veltīs ieguves jaudu šai garākajai ķēdei.
Tagad Alise, Kārlis un Liene ierauga Dāvja ķēdi, un viņiem ir jāturpina strādāt ar to. Jebkāda atlīdzība, ko viņi varētu būt nopelnījuši citā ķēdē, vairs nav spēkā. Turklāt, tā kā Dāvis ieguva pašreizējās ķēdes blokus, viņš iegūst visu atlīdzību.
Ja visi dalībnieki rīkotos saskaņā ar noteikumiem, tas noteikti izmaksātu mazāk. Savtīgā ieguve rada daudz izniekotu resursu, taču ir būtiski apzināties, ka tie, kas izmanto šo pieeju, iegūst stratēģisku priekšrocību salīdzinājumā ar citiem tīkla dalībniekiem. Tā rezultātā uzbrucējam, visticamāk, pievienosies citi ieguvēji, un situācija tikai pasliktināsies.
Savā dokumentā Eials un Sairers akcentē to kā galveno risku – laika gaitā savtīgā ieguve varētu izraisīt ieguves fondu jaukšanas ātruma palielināšanos, jo dalībnieki apvienosies ar savtīgajiem ieguvējiem, lai palielinātu savus ienākumus. Ja viens atsevišķs fonds iegūs lielāko daļu jaudas, tas varēs mēģināt veikt
51 % uzbrukumu.
Citi neuztver šādu rīcību kā draudu, atsaucoties uz ieguvēju ideoloģiskajiem apsvērumiem, kā arī uz motivāciju saglabāt tīkla decentralizētu darbību. Ļaujot nodarīt kaitējumu ekosistēmai, ieguvēji vairs nevarētu atgūt savas investīcijas elektroenerģijā un aparatūrā vai gūt peļņu.
Ja ieguvēju konsorcijs pievērstos savtīgajai ieguvei, tā varētu kļūt par pievilcīgu stratēģiju tiem, kuri vēlētos palielināt savus ienākumus. Sliktākajā gadījumā godīgie ieguvēji būs spiesti pievienoties savtīgajiem ieguvējiem, graujot Bitcoin decentralizāciju.
Tomēr plašākā mērogā šādai rīcībai nav pamata. Galu galā, apdraudot tīkla drošību, Bitcoin cena var nokristies, un tas tieši ietekmēs ieguves procesa rentabilitāti.
