Bitcoin: jauns naudas laikmets

Bitcoin ir pati pirmā un pati populārākā kriptovalūta. Daži to uzskata par inovatīvu maksājuma metodi, bet citi par digitālo zeltu.

Tā ir decentralizēta digitāla valūta, ko neizdod un nekontrolē neviena valdība vai centralizēta iestāde.

Bitcoin ļauj tev sūtīt un saņemt digitālo naudu, izmantojot globālo vienādranga lietotāju tīklu.

Tā ir interneta gadsimta nauda: bez robežām, droša un pārskatāma.

2008. gada finanšu krīzes laikā uzticība bankām un valdībām sasniedza zemāko punktu.

Cilvēki krita panikā, to aktīviem zaudējot vērtību un finanšu iestādēm sabrūkot.

Tad anonīma persona vārdā Satoši Nakamoto (Satoshi Nakamoto) ieviesa Bitcoin – jaunu naudas veidu, kas izmainīja pasauli.

2009. gada 3. janvārī tika iegūts pirmais Bitcoin bloks. Bitcoin kodā tā radītājs Satoši (Satoshi) iekļāva vienkāršu, bet spēcīgu vēstījumu:

Bitcoin izmanto blokķēdes tehnoloģiju – publisku virsgrāmatu, kuru glabā decentralizētu datoru tīkls.

Iztēlojies blokķēdi kā grāmatu, kurā katra lapa (bloks) ir aizpildīta ar darījumiem. Katrs bloks ir piesaistīts iepriekšējam blokam, veidojot nepārtrauktu ķēdi.

Pēc darījumu datu pievienošanas tos nevar mainīt, tāpēc sistēma ir droša un aizsargāta pret iejaukšanos.

Katrs dators glabā lokālo virsgrāmatas kopiju. Ja Alise nosūta 1 BTC Jānim, tas tiek ierakstīts ķēdē un redzams visiem, vienlaikus atjauninot visas lokālās virsgrāmatas kopijas.

Ieguvēji ir jaudīgi datori, kas spēj risināt sarežģītus matemātiskos uzdevumus. Šo verifikācijas sistēmu sauc par darba apliecinājuma (PoW) sistēmu.

Pirmais ieguvējs, kas atrisina uzdevumu, pievieno bloku ķēdei un saņem atlīdzībā jaunas Bitcoin vienības.

Ieguve garantē tīkla drošību un ieraksta blokķēdē tikai leģitīmus darījumus.

Ieguves atlīdzība tiek dalīta uz pusi aptuveni reizi 4 gados, palēninot Bitcoin ieguvi līdz brīdim, kad tiks iegūts 21 miljons vienību.