Ieguve
Ieguve ir process, kura laikā
kriptovalūtu darījumi tiek apkopoti, verificēti un reģistrēti digitālajā virsgrāmatā, ko sauc par
blokķēdi. Šis ieguvēju veiktais darbs ir ļoti svarīgs tīkla integritātes veicināšanā, un tas arī nodrošina jaunu kriptovalūtas vienību ieviešanu sistēmā.
Tradicionālajā banku sistēmā
bezseguma valūta tiek drukāta un piegādāta finanšu un valsts iestādēm, taču vairumam kriptovalūtu jaunu valūtas vienību izdošanu neveic centralizētas iestādes. Tā vietā jaunās kriptovalūtas vienības tiek ģenerētas ieguves procesā, kurā tiek ievēroti pamatā esošā protokola iepriekš definētie noteikumi. Protokols definē primāros noteikumus, bet t. s.
konsensa algoritmi nosaka, kā šie noteikumi tiks ievēroti (piemēram, darījumu validēšanas laikā).
Piemēram, Bitcoin gadījumā ieguves procesa dalībniekiem – t. s. ieguves
mezgliem (jeb vienkārši "ieguvējiem") – ir svarīga loma blokķēdes tīkla aizsardzībā. Ieguvēja uzdevums ir apkopot neapstiprinātos darījumus no atmiņas fonda un organizēt tos
potenciālajā blokā, kuru tas mēģinās validēt.
Veidojot potenciālo bloku, ieguvējs iekļauj tajā darījumu, ar kuru tas nosūta sev
bloka atlīdzību. Šo darījumu sauc par sākotnējo monetāro darījumu, un tas bieži vien ir pirmais blokā reģistrētais darījums.
Kad ir izveidots neapstiprināto darījumu saraksts, visi darījumi tiek jaukti un iegūtie rezultāti tiek sakārtoti pāros. Pēc tam jaukšana tiek veikta izveidotajiem pāriem, iegūstot jaunus rezultātus, kas arī tiek sakārtoti pāros un atkal jaukti. Šo procesu atkārto, līdz tiek iegūts viens jaucējkods – to sauc par saknes jaucējkodu jeb
Merkles koka sakni.
Tad saknes jaucējkods tiek apkopots ar iepriekš apstiprinātā bloka jaucējkodu kopā ar pseidonejaušu skaitli, ko sauc par
vienreizējo kodu (un dažiem citiem parametriem). Pēc tam šie elementi tiek jaukti, izveidojot potenciālā bloka jaucējkodu.
Taču ieguvējs gūs panākumus tikai tad, ja iegūtais rezultāts (potenciālā bloka jaucējkods) būs mazāks par iepriekš noteiktu vērtību (mērķa vērtību). Tas nozīmē, ka šis process ietver daudz nesekmīgu mēģinājumu un ir jāveic daudz jaukšanas darbību, izmantojot atšķirīgus vienreizējos kodus, lai atrastu derīgu rezultātu. Pirmais ieguvējs, kurš iegūst derīgu jaucējkodu, validē savu potenciālo bloku un saņem bloka atlīdzību. Viss šis process aizņem vidēji desmit minūtes.
Kad bloks ir validēts, tas tiek pievienots blokķēdei un ieguvēji sāk darbu pie nākamā bloka. Ieguvēju izveidotais derīgais jaucējkods kalpo par to darba apliecinājumu, tāpēc Bitcoin konsensa algoritmu sauc par
darba apliecinājumu. Katram apstiprinātajam blokam ir unikāls bloka jaucējkods, kas ir tā identifikators.
Bloka atlīdzību nosaka Bitcoin protokols, un tā samazinās ik pēc 210 000 blokiem (aptuveni reizi četros gados). Sākotnēji bloka atlīdzība bija 50 BTC, bet tagad – tikai 6,25 BTC.