Kas ir kriptovalūta?
Saturs
Nodaļas
1. nodaļa. Ievadinformācija par kriptovalūtām
Kas ir kriptovalūta?
Ar ko kriptovalūta ir īpaša?
Kāpēc to sauc par kriptovalūtu?
Kas ir publisko atslēgu kriptogrāfija?
Kas izgudroja kriptovalūtu?
Kā kriptovalūtas atšķiras no tokeniem?
Kas ir kriptovalūtu maks?
2. nodaļa. Kā darbojas blokķēde?
Kas ir blokķēde?
Kā blokķēdē tiek pievienoti bloki?
Kā notiek kriptovalūtu ieguve?
Vai kriptovalūtas ir mērogojamas?
Kas pieņem lēmumus par kriptovalūtu programmatūru?
3. nodaļa. Kā ieguldīt kriptovalūtās?
Kuras kriptovalūtas pirkt?
Kas jāzina pirms ieguldīšanas kriptovalūtās?
Kur iegādāties kriptovalūtas?
Kā iegādāties kriptovalūtas?
4. nodaļa. Bieži uzdotie jautājumi par kriptovalūtām
Vai kriptovalūtas ir legālas?
Vai kriptovalūtu tirgus ir miris?
Vai kriptovalūtas ir drošas?
Vai kriptovalūtas ir anonīmas?
Vai kriptovalūtas ir vērtīgas?
Vai visas digitālās valūtas ir kriptovalūtas?
Kas ir kriptovalūtu tirgus kapitalizācijas līmenis?
Kāpēc ir jāmaksā darījumu komisijas maksas?
Nozaudēju savu atslēgu. Vai varu atgūt savus līdzekļus?
Kāda ir kriptovalūtu nākotne?
Kas ir kriptovalūta?
SākumsRaksti
Kas ir kriptovalūta?

Kas ir kriptovalūta?

Iesācējiem
Publicēts Dec 5, 2018Atjaunināts Aug 11, 2022
21m

Nodaļas

  1. Ievadinformācija par kriptovalūtām
  2. Kā darbojas blokķēde?
  3. Kā ieguldīt kriptovalūtās?
  4. Bieži uzdotie jautājumi par kriptovalūtām




1. nodaļa. Ievadinformācija par kriptovalūtām

Saturs


Kas ir kriptovalūta?

Kriptovalūta ir digitālās naudas veids, kas ļauj lietotājiem pārsūtīt vērtību digitālā vidē.

Tu, iespējams, prāto, ar ko šāda veida sistēma atšķiras no PayPal vai digitālās bankas lietotnes, kas ir instalēta tavā tālrunī. Ārēji tās šķietami kalpo vienam un tam pašam mērķim – samaksāt draugiem, veikt pirkumus tavās iecienītajās vietnēs –, tomēr pēc būtības tās ir pilnīgi atšķirīgas.


Ar ko kriptovalūta ir īpaša?

Kriptovalūtu unikalitātei ir vairāki iemesli. Tomēr to galvenā funkcija ir kalpot kā elektroniskās naudas sistēmai, kas nepieder nevienai atsevišķai personai.

Laba kriptovalūta ir decentralizēta. Nav centrālās bankas vai lietotāju grupas, kas varētu mainīt noteikumus, nepanākot plašāku konsensu. Tīkla dalībnieki (mezgli) darbina programmatūru, kas tos savieno ar citiem dalībniekiem, lai varētu savstarpēji mainīties ar informāciju.


Centralizētie un decentralizētie tīkli


Kreisajā pusē redzams risinājums, kādu parasti izmanto bankas. Lietotājiem ir jāsazinās, izmantojot centrālo serveri. Labajā pusē ir risinājums bez hierarhijas – mezgli ir savstarpēji saistīti un pārraida informāciju savā starpā.

Kriptovalūtu tīklu decentralizācijas dēļ tie ir ļoti noturīgi pret atslēgšanu vai cenzūru. Turpretī, lai nodarītu kaitējumu centralizētam tīklam, ir tikai jāpārtrauc galvenā servera darbība. Ja bankas datubāze tiktu izdzēsta un tai nebūtu rezerves kopiju, būtu visai sarežģīti atgūt datus par lietotāju kontu atlikumiem.

Kriptovalūtu gadījumā mezgli glabā datubāzes kopiju. Katrs mezgls faktiski darbojas kā individuāls serveris. Atsevišķi mezgli var tīklu pamest, taču informāciju joprojām varēs iegūt no citiem mezgliem.

Tāpēc kriptovalūtas darbojas 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā. Izmantojot kriptovalūtas, iespējams pārskaitīt līdzekļus uz jebkuru vietu pasaulē, neiesaistot starpniekus. Šī iemesla dēļ kriptovalūtas bieži sauc par bezatļauju instrumentu, jo līdzekļus var pārsūtīt jebkurš, ja vien ir pieslēgums internetam.


Kāpēc to sauc par kriptovalūtu?

Terminā "kriptovalūta" ir apvienoti vārdi kriptogrāfija un valūta. Iemesls ir vienkāršs – kriptovalūtas plaši izmanto kriptogrāfiskas metodes, lai nodrošinātu darījumus starp lietotājiem.


Kas ir publisko atslēgu kriptogrāfija?

Kriptovalūtu tīklu pamatā ir publiskās atslēgas kriptogrāfija. Uz to paļaujas lietotāji, sūtot un saņemot līdzekļus. 
Publiskās atslēgas kriptogrāfijas shēmā katram lietotājam ir publiskā atslēga un privātā atslēga. Privātā atslēga būtībā ir milzīgs skaitlis, kuru ir neiespējami uzminēt. Dažkārt ir pat grūti aptvert, cik liels šis skaitlis ir. 
Bitcoin gadījumā uzminēt privāto atslēgu ir tikpat grūti kā pareizi uzminēt 256 monētas metienu iznākumu. Ar mūsdienu datoriem svešas privātās atslēgas uzlaušanai būtu vajadzīgs vairāk laika, nekā atlicis līdz Visuma beigām.

Tomēr – kā jau to paredz nosaukums – privātā atslēga ir jātur slepenībā. Savukārt ar šo atslēgu ir iespējams izveidot publisku atslēgu. Publisko atslēgu var droši nodot jebkurai citai personai. Ir praktiski neiespējami noskaidrot privāto atslēgu, izmantojot publiskās atslēgas datus.

Ir iespēja izveidot arī digitālos parakstus, parakstot datus ar savu privāto atslēgu. Tas ir tāpat kā fiziski parakstīt dokumentu. Galvenā atšķirība ir tajā, ka jebkurš var droši pārbaudīt paraksta derīgumu, salīdzinot to ar atbilstošo publisko atslēgu. Tādējādi lietotājs var apliecināt savas īpašumtiesības uz privāto atslēgu, to neatklājot.
Tērēt kriptovalūtu tu vari tikai tad, ja tev ir atbilstoša privātā atslēga. Veicot darījumu, tu paziņo tīklam, ka vēlies pārvietot savu valūtu. Tas tiek paziņots ar ziņojumu (proti, darījumu), kuru paraksta un pievieno kriptovalūtas datubāzei (blokķēdei). Kā jau minējām – lai izveidotu digitālo parakstu, tev ir nepieciešama privātā atslēga. Un, tā kā jebkurš var redzēt datubāzi, jebkurš arī var pārliecināties par darījuma derīgumu, pārbaudot parakstu.


Kas izgudroja kriptovalūtu?

Gadu gaitā ir notikuši vairāki mēģinājumi izveidot digitālās naudas shēmas, taču pirmā no kriptovalūtām bija Bitcoin, kas tika ieviesta 2009. gadā. To izstrādāja cilvēks vai cilvēku grupa ar pseidonīmu Satoshi Nakamoto. Satoshi Nakamoto patiesā identitāte līdz pat šai dienai nav zināma.
Bitcoin sekoja neskaitāmas citas kriptovalūtas: dažas no tām tiecās konkurēt ar Bitcoin, bet citas – integrēt Bitcoin tīklā nepieejamās funkcijas. Mūsdienās daudzas blokķēdes ļauj lietotājiem ne vien sūtīt un saņemt līdzekļus, but arī darbināt decentralizētās lietotnes, izmantojot viedos līgumus. Ethereum ir, iespējams, populārākā no šādām blokķēdēm.


Kā kriptovalūtas atšķiras no tokeniem?

Pirmajā acu uzmetienā kriptovalūtas un tokeni šķiet identiski. Tos abus tirgo biržās un var nosūtīt no vienas blokķēdes adreses uz citu.
Kriptovalūtas ir paredzēts izmantot tikai kā naudu – kā maiņas līdzekli, kā vērtības glabāšanas līdzekli vai kā abus. Katra to vienība ir funkcionāli aizstājama, kas nozīmē, ka visu kriptovalūtas vienību vērtība ir vienāda.
Bitcoin un citas sākotnējās kriptovalūtas tika radītas kā valūtas, taču vēlāk blokķēdēm radās arvien jauni pielietojumi. Piemēram, Ethereum neietver tikai valūtas funkcionalitāti. Izmantojot šo kriptovalūtu, izstrādātāji var palaist kodu (viedos līgumus) decentralizētajā tīklā un veidot tokenus dažādām decentralizētajām lietotnēm
Tokenus var izmantot kā kriptovalūtas, taču tie ir elastīgāki. Ir iespēja izgatavot mijoniem vienādu tokenu vai atsevišķus tokenus ar unikālām iezīmēm. Tos var izmantot visdažādākajiem mērķiem – no digitālām kvītīm, kas apliecina daļas uzņēmumā, līdz lojalitātes punktiem.
Protokolā ar viedo līgumu funkcionalitāti bāzes valūta (kuru izmanto norēķiniem par darījumiem vai lietotnēm) pastāv atsevišķi no tās tokeniem. Piemēram, Ethereum blokķēdē pamata valūta ir Ether (ETH), kura jāizmanto tokenu izveidei un pārsūtīšanai Ethereum tīklā. Šos tokenus ievieš atbilstoši tādiem standartiem kā ERC-20 vai ERC-721.


Kas ir kriptovalūtu maks?

Būtībā kriptovalūtu maks ir vieta, kur glabājas tavas privātās atslēgas. Tā var būt konkrētam nolūkam paredzēta ierīce (aparatūras maks), lietotne tavā datorā vai viedtālrunī vai pat papīra lapa.
Maki ir saskarne, uz kuru vairums lietotāju paļaujas savā mijiedarbībā ar kriptovalūtu tīklu. Dažādu veidu makiem ir atšķirīga funkcionalitāte – ar papīra maku, bez šaubām, nevar parakstīt darījumus vai skatīt aktuālās cenas bezseguma valūtā
Lietošanas ērtības ziņā programmatūras maki (piem., Trust Wallet) ir uzskatāmi par labāku izvēli ikdienas maksājumu veikšanai. Drošības ziņā aparatūras maki nodrošina labāko spēju pasargāt privātās atslēgas no ziņkārīgām acīm. Kriptovalūtu lietotāji mēdz glabāt savus līdzekļus abu veidu makos.




2. nodaļa. Kā darbojas blokķēde?

Saturs


Kas ir blokķēde?

Blokķēde ir īpaša veida datubāze, kurā datus iespējams tikai pievienot (tos nevar dzēst vai mainīt). Blokķēdē periodiski tiek pievienoti darījumi – tas tiek veikts tā saucamajos blokos (tos veido darījumu informācija un citi svarīgi metadati).
Šo struktūru sauc par ķēdi, jo katra bloka metadati ietver daļu informācijas, kas to saista ar iepriekšējo bloku. Proti, tajā ietilpst iepriekšējā bloka jaucējkods, kas līdzinās unikālam digitālam pirkstu nospiedumam. 
Iespējamība, ka divi datu fragmenti sniegs vienu un to pašu jaucējfunkcijas rezultātu, ir bezgala maza. Šī iemesla dēļ gadījumā, ja kāds mēģinās mainīt senāka bloka datus, tā jaucējkods atšķirsies un tātad mainīsies arī nākamā bloka jaucējkods, un tā tālāk. Tāpēc jebkurā blokā veiktās izmaiņas uzreiz kļūst acīmredzamas, jo ir jāmaina arī visi turpmākie bloki.


Katra bloka jaucējkods ir iekļauts nākamajā blokā. Tas veido bloku ķēdi jeb blokķēdi.


Blokķēdi pilnībā lejupielādē tīkla dalībnieki. Vai atceries, ka teicām – jebkurš var apstiprināt darījumus un parakstus, izmantojot publiskās atslēgas kriptogrāfiju? Mezglam saņemot bloku, tiek veiktas vairākas pārbaudes. Ja tiek konstatēta kāda neatbilstība, bloks tiek noraidīts.

Kad mezgls saņem derīgu bloku, tas izveido šī bloka kopiju un pēc tam izplata bloku uz citiem mezgliem. Tie, savukārt, dara to pašu, līdz bloks ir izplatīts visā tīklā. Šo procesu veic arī neapstiprinātiem darījumiem – darījumiem, kas ir pārraidīti, taču vēl nav iekļauti blokķēdē.


Kā blokķēdē tiek pievienoti bloki?

Blokķēdes uzticamība cieš, ja pastāv iespēja tajā ierakstīt nepatiesu finanšu informāciju. Tajā pat laikā decentralizētā sistēmā nav administratora vai līdera, kurš uztur virsgrāmatu. Kā tad tiek nodrošināts dalībnieku godprātīgums?

Satoshi ierosināja darba apliecinājuma sistēmu, kas ļāva ikvienam ierosināt blokķēdei pievienojamu bloku. Lai iesniegtu bloku, lietotājam ir jāziedo skaitļošanas jauda, piedāvājot risinājumu protokola radītam uzdevumam.
Darba apliecinājums ir visplašāk izmantotais lietotāju konsensa sasniegšanas mehānisms, taču tas nebūt nav vienīgais. Arvien biežāk tiek izmantotas tādas alternatīvas kā likmes apliecinājums, tomēr tās vēl nav pilnībā ieviestas savā patiesajā formā (lai arī hibrīdie konsensa mehānismi pastāv jau kādu laiku).


Kā notiek kriptovalūtu ieguve?


Augstākminēto procesu sauc par ieguvi. Ja ieguvējs atrod risinājumu, viņa veidotais bloks tiek pievienots ķēdei. Tā rezultātā ieguvēji saņem atlīdzību blokķēdes pamata kriptovalūtā.
Kriptogrāfiskās mīklas, kas jārisina ieguvējiem, ietver atkārtotu datu jaukšanu, lai varētu izveidot skaitli, kas ir mazāks par noteiktu vērtību. Jaukšana ar vienvirziena funkciju nozīmē, ka, zinot rezultātu, ir praktiski neiespējami uzzināt sākotnējos datos. Taču, zinot sākotnējos datus, var pavisam vienkārši pārbaudīt rezultātu. Tādējādi jebkurš dalībnieks var pārbaudīt, vai ieguvējs ir izveidojis "pareizu" bloku, un noraidīt nederīgus blokus. Šajā gadījumā ieguvējs nesaņem atlīdzību un ir lieki iztērējis resursus, cenšoties izveidot nederīgu bloku.
Rezultātā iegūstam interesantu spēles teorijas gadījumu, saskaņā ar kuru krāpšanās mēģinājums izmaksā dārgi, bet godprātīga rīcība ir izdevīga. Nevienai ļaunprātīgai personai nav nepieciešamo resursu, lai neierobežoti uzbruktu spēcīgam tīklam. Tāpēc ir sagaidāms, ka personas, kuru rīcībā ir resursi, izmantos tos godīgai dalībai un tādējādi gūs peļņu no saviem ieguldījumiem.


Vai kriptovalūtas ir mērogojamas?

Kā jau tu, iespējams, nojaut – decentralizētie tīkli nav ļoti efektīvi. Diemžēl kriptovalūtas var būt drošas un izturīgas pret cenzūru tikai tad, ja visi mezgli var sinhronizēt blokķēdes kopiju. Jo mazāk stingras ir prasības, lai varētu darboties kopsolī, jo vieglāk cilvēkiem ir pievienoties tīklam. 

Tagad redzam, kāpēc šajā ziņā labāka ir blokķēde, kurā ik pēc 10 minūtēm tiek pievienots mazs bloks, nevis blokķēde, kurā ik pēc 5 minūtēm tiek pievienots milzīgs bloks. Otrajā gadījumā mezgliem būtu jādarbina lieljaudas datori, lai nodrošinātu sinhronu darbību, un mazāk jaudīgi datori no tīkla jāizslēdz. Tā rezultātā tiktu nodrošināta lielāka centralizācija, jo tīklā darbotos mazāks skaits dalībnieku.

Taču ar mazākiem blokiem nevar nodrošināt lielu darījumu skaitu sekundē (TPS). Tas arī nozīmē, ka lielas noslodzes apstākļos darījumu pievienošana blokķēdei var aizņemt daudz laika. Tas nav ērti, ja ir ātri jāveic maksājums, taču tā ir cena, kas jāmaksā par decentralizāciju.
Šo problēmu sauc par mērogojamības dilemmu. Labi mērogojama sistēma ir tāda, kas var viegli un ar minimālām nepilnībām pielāgoties palielinātai caurlaidspējai. Blokķēdes nav viegli mērogojamas – kā jau skaidrojām, vienkārši palielinot caurlaidspēju ar lielākiem blokiem, tiek apdraudēts viss decentralizētā tīkla mērķis kopumā.
Lai palielinātu darījumu skaitu sekundē un vienlaikus nekaitētu tīkla decentralizācijai, reāls risinājums ir ārpusķēdes mērogošana. Tā ietver plašu risinājumu klāstu – centralizētus un decentralizētus risinājumus, kas ļauj veikt darījumus, nereģistrējot tos blokķēdē.
Uzzini vairāk par dažiem ārpusķēdes mērogošanas risinājumiem: Blokķēdes mērogojamība: sānķēdes un maksājumu kanāli.


Kas pieņem lēmumus par kriptovalūtu programmatūru?

Kriptovalūtu tīkli darbojas pēc izvēles principa. Neviens nespiež darbināt programmatūru, kuru nevēlies izmantot. Labā protokolā kods ir pilnībā atvērts un lietotāji var būt droši par sistēmas godīgumu un drošību.

Kopumā ikvienam ir iespēja piedalīties kriptovalūtu izstrādē. Jaunās funkcijas un koda labojumus pirms to apstiprināšanas un publicēšanas pārbauda izstrādātāju kopiena. Kopš tā brīža lietotāji var paši redzēt kodu un izvēlēties – palaist to vai nē. 

Daži jauninājumi ir atpakaļsaderīgi, proti, atjauninātie mezgli joprojām komunicē ar vecākiem mezgliem. Citi jauninājumi nav atpakaļsaderīgi, un vecāki mezgli tiek "izslēgti" no tīkla, ja vien tie netiek atjaunināti. Detalizētu skaidrojumu skati sadaļā Protokola uzlabojumi.




3. nodaļa. Kā ieguldīt kriptovalūtās?

Saturs


Kuras kriptovalūtas pirkt?

Šo izvēli vari izdarīt tikai tu pats – tev ir jāveic patstāvīga izpēte un jāpieņem lēmums, balstoties uz paša veiktu analīzi. Tajā pat laikā ir vairāki rīki, kas var palīdzēt pieņemt lēmumu. Piemēram, Binance pētījumu sadaļā ir pieejami izcili informatīvi un analītiski resursi, kā arī visaptveroši pārskati par noteiktiem projektiem.
Ja vēlies spēt patstāvīgi izvērtēt, kuru kriptovalūtu iegādāties, vispirms tev jāizprot, kā darbojas Bitcoin. Labās ziņas ir tādas, ka tieši šī mērķa labad esam izveidojuši ceļvedi Kas ir Bitcoin


Kas jāzina pirms ieguldīšanas kriptovalūtās?

Ar ko lai sākam? Ir daudz dažādu veidu, kā veikt finanšu tirgu analīzi, un dažādi profesionālie investori izmanto ļoti atšķirīgas stratēģijas. Tomēr pamatā pastāv divas galvenās ieguldījuma izvērtēšanas pieejas: fundamentālā analīze (FA) un tehniskā analīze (TA).

Fundamentālā analīze ir metode aktīva novērtēšanai, pamatojoties galvenokārt uz ekonomiskajiem un finanšu faktoriem. Analītiķi, kuri izmanto šo metodi, vērtē makroekonomiskos un mikroekonomiskos faktorus, nozares apstākļus vai aktīva pamatā esošo biznesu (ja tāds ir). Kriptovalūtu gadījumā iespējams vērtēt arī publiskās blokķēdes datus, ko dažkārt sauc par ķēdes parametriem. 

Tas var ietvert darījumu skaita, adrešu, lielāko kriptovalūtu turētāju, tīkla aprēķinu ātruma un neskaitāmu citu datu analīzi. Analīzes mērķis ir novērtēt aktīvu un salīdzināt to ar aktīva pašreizējo novērtējumu. Galu galā šīs pieejas mērķis ir noteikt, vai konkrētais aktīvs pašlaik tiek novērtēts pārāk zemu vai pārāk augstu.

Ņemot to visu vērā, ir būtiski atcerēties, ka kriptovalūtas ir jauna un plaukstoša aktīvu kategorija. Fundamentālā analīze centienos novērtēt šos aktīvus nav pārāk efektīva. Vienkārši izsakoties, nav standartizētas sistēmas kriptovalūtu vērtības noteikšanai, un vairums esošo modeļu nav pārāk uzticami. Kriptovalūtu projekta panākumi vai neveiksmes var būt atkarīgi no daudziem un dažādiem faktoriem, kuri neietilpst nevienā esošajā sistēmā.

Tehniskajā analīzē izmanto atšķirīgu pieeju. Atšķirībā no fundamentālās analīzes, tehniskie analītiķi necenšas noteikt aktīva patieso vērtību. Tā vietā viņi vērtē tirdzniecības un ieguldījumu iespējas, pamatojoties uz aktīva vēsturiskajiem tirdzniecības aktivitātes datiem. Tas tiek darīts, pievēršot uzmanību cenas svārstībām, grafiku modeļiem un dažādiem citiem diagrammu rīkiem, kas palīdz novērtēt tirgus stiprās un vājās puses. Būtībā tehniskie analītiķi tic, ka aktīva līdzšinējās cenas izmaiņas var palīdzēt paredzēt cenas izmaiņas nākotnē.

Tā kā tehnisko analīzi var pielietot praktiski jebkurā tirgū, kurā ir pieejami vēsturiskie dati, to plaši izmanto arī kriptovalūtu tirgotāji.

Kuru metodi tad būtu vērts apgūt? Kāpēc gan ne abas? Vairums tirgus analīzes instrumentu vislabāk darbojas kombinācijā ar citiem instrumentiem. Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi izprast finanšu riskus un risku pārvaldības principus un nekādā gadījumā neieguldīt vairāk, nekā vari atļauties zaudēt.


Kur iegādāties kriptovalūtas?

Pastāv vairāki veidi, kā iegādāties kriptovalūtas. Tomēr vispirms ir jākonvertē bezseguma valūta uz kriptovalūtu. Pēc tam vari izvēlēties HODL stratēģiju jeb aktīva ilgtermiņa turēšanu, tā tirgošanu apmaiņā pret citām kriptovalūtām vai aizdošanu nolūkā gūt peļņu no procentiem. Aplūkosim dažādus kriptovalūtu biržu veidus.


Centralizētās biržas (CEX)

Centralizētas biržas koncepcija var šķist mulsinoša, jo kriptovalūtas bieži sauc par decentralizētām. Īsumā – centralizētas biržas ir tiešsaistes platformas, kas atvieglo tirdzniecības darījumu veikšanu, savedot kopā pircējus un pārdevējus.
Tas darbojas šādi – lietotāji iegulda savu bezseguma valūtu vai kriptovalūtu biržā un veic tirdzniecības darījumus biržas iekšējās sistēmās. Ja tev ir zināms kriptovalūtu maku darbības princips, tad tu zini arī, ka šajā gadījumā tavu kriptovalūtu glabā birža. Tomēr tev ir jābūt iespējai samērā vienkārši izņemt savus līdzekļus un glabāt tos savā makā, ja vēlies tā darīt.

Daži izvēlas glabāt līdzekļus biržā – vai nu ērtības labad, vai tāpēc, ka viņi regulāri nodarbojas ar tirdzniecību. Tomēr gadījumā, ja birža tiek uzlauzta, lietotāja līdzekļi var būt apdraudēti.


Decentralizētās biržas (DEX)

Decentralizētās biržas ir atšķirīgas. Izmantojot DEX, netiek iesaistīti nekādi līdzekļu turētāji. Faktiski šo biržas veidu varētu raksturot kā biržu bez līdzekļu pārvaldītājiem.
Lūk, kas notiek, veicot tirdzniecības darījumus DEX tipa biržā. Tā vietā, lai iemaksātu līdzekļus biržas makā, tu veic tirdzniecību tieši no sava maka. Pēc tirdzniecības darījuma izpildes līdzekļi tiek tieši pārskaitīti uz blokķēdi, izmantojot viedos līgumus.

Tā kā nav līdzekļu pārvaldītāju, daži uzskata šo risinājumu par drošāku salīdzinājumā ar CEX tipa biržām. Vēl viena priekšrocība varētu būt tā, ka vairumam DEX biržu nav jāsniedz nekādi personas dati, izņemot blokķēdes maka adresi. Tajā pat laikā, lai varētu patstāvīgi pārvaldīt savus līdzekļus, ir jābūt zināmai tehniskajai kompetencei, un tu pilnībā uzņemies atbildību par saviem lēmumiem. 


P2P biržas

Vienādranga (P2P) birža arī ir platforma, kas savieno pircējus un pārdevējus, taču tā atšķiras no CEX un DEX. Šajā gadījumā birža tikai savieno pircējus un pārdevējus, kas tālāk var veikt darījumus tā, kā paši vienojas. Līdz ar to pircēji un pārdevēji paši izvēlas iemaksas un norēķinu metodi katram atsevišķajam darījumam. 


Kā iegādāties kriptovalūtas?

Kā iegādāties kriptovalūtas Binance biržā?

  1. Pieraksties platformā Binance vai reģistrējies, ja tev vēl nav konta.
  2. Dodies uz kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas portālu. 
  3. Atlasi kriptovalūtu, kuru vēlies iegādāties, un valūtu, ar kuru vēlies maksāt.
  4. Atlasi maksājuma metodi.
  5. Ja tiek prasīts, ievadi savus kartes vai bankas datus un veic identitātes verifikāciju.
  6. Tas arī viss! Kriptovalūta tiks ieskaitīta tavā Binance kontā.


Kā iegādāties kriptovalūtas Binance DEX biržā?

DEX izmantošana ir nedaudz sarežģītāka par citām pieejamajām iespējām.

Pirms darba sākšanas tev ir jāsagādā sekojošais:

  1. Maks, kuru iespējams pievienot Binance DEX (iesakām izmantot Trust Wallet). 
  2. Nedaudz BNB, lai varētu samaksāt par darījuma komisijas maksām.


Kad tas viss ir sagādāts, rīkojies saskaņā ar norādījumiem, kas sniegti mūsu detalizētajās Binance DEX pamācībās:


Kā iegādāties kriptovalūtas Binance P2P biržā?

  1. Pieraksties platformā Binance vai reģistrējies, ja tev vēl nav konta.
  2. Dodies uz Binance P2P portālu.
  3. Izvēlies pirkšanas vai pārdošanas darījumu. 
  4. Filtrē pēc valūtas, maksājuma metodes vai citām tirdzniecības prasībām. 
  5. Atrodi sludinājumu, kas atbilst tavām prasībām, vai publicē savu.




4. nodaļa. Bieži uzdotie jautājumi par kriptovalūtām

Saturs


Vai kriptovalūtas ir legālas?

Pavisam nedaudzās valstīs kriptovalūtu pirkšana, pārdošana un glabāšana ir nepārprotami aizliegtas. Vairumā pasaules valstu Bitcoin un citas virtuālās valūtas ir visnotaļ legālas. Taču, pirms sāc izmantot kriptovalūtas, pārbaudi, vai tavā jurisdikcijā tās ir atļautas.

Ir svarīgi atcerēties, ka katrā valstī ir atšķirīga pieeja attiecībā uz kriptovalūtu darījumu regulējumu. Pārliecinies, ka tu nepārkāp nekādus noteikumus, kas saistīti ar nodokļu piemērošanu vai atbilstību.


Vai kriptovalūtu tirgus ir miris?


Plašsaziņas līdzekļos pēdējās desmitgades laikā jau simtiem reižu ir izskanējusi informācija, ka kriptovalūtas ir mirušas. Tomēr tās joprojām darbojas tāpat kā 2009. gadā. Tas gan nenozīmē, ka šis tirgus nav svārstīgs – kriptovalūtu cenas ir ļoti mainīgas. Tiem, kuru vienīgais mērķis ir gūt peļņu, tirgus ar negatīvu tendenci var šķist gaužām nomācošs.

Tomēr būtu aplami raksturot kriptovalūtas kā "mirušas". Tās turpina piesaistīt jaunu lietotāju uzmanību, un tehnoloģijas un infrastruktūra turpina attīstīties.

Bitcoin un Ethereum galvenās inovācijas neapšaubāmi ietekmē esošo monetāro sistēmu pārveidi, pielāgojot tās pašreizējam laikmetam. Nemainīgums, noturība pret cenzūru, darbība bez nepieciešamības uzticēties trešajām personām un gandrīz tūlītēja darījumu izpilde, izmantojot publisku monetāro sistēmu, sola pilnībā mainīt saimnieciskās darbības principus internetā.


Vai kriptovalūtas ir drošas?

Kriptovalūtas saistās ar zināmu risku. Aizmirstot sava bankas konta piekļuves paroli, to iespējams vienkārši atiestatīt, iesaistot klientu atbalsta dienestu. Taču, aizmirstot vai nozaudējot privātās atslēgas, kas nodrošina piekļuvi tavai kriptovalūtai, neviens nespēs tev palīdzēt. Mazāk riskanta iespēja ir izmantot biržu ar labu reputāciju – tai ir jāuzticas, taču tu nepakļauj sevi riskam zaudēt savas privātās atslēgas.

Publiskās atslēgas kriptogrāfija vēl nav tikusi "uzlauzta". Ja izmantosi labus drošības līdzekļus, tavu kriptovalūtu nozagšana ir mazāk ticama nekā visu tavu pārējo tiešsaistes kontu uzlaušana. Labākā prakse ietver, piemēram, zināšanu iegūšanu par populārām krāpšanas shēmām (sociālā inženierija, pikšķerēšana u. tml.), privāto atslēgu glabāšanu tikai bezsaistē un to kopiju izvietošanu drošās vietās.


Vai kriptovalūtas ir anonīmas?

Tavs vārds netiek saistīts ar tavām kriptovalūtas adresēm – tās izskatās kā nejauši veidotas ciparu un burtu virknes blokķēdē. Tomēr ievēro piesardzību, paļaujoties uz šo šķietamo anonimitāti. Tā ir pseidoanonimitāte – tev joprojām ir zināma identitāte ķēdē, tā vienkārši neatbilst reālajā dzīvē lietotajai.
Ir noteiktas metodes, kas ļauj piesaistīt IP adreses personu veiktajām darbībām. Šajā jomā deanonimizācijai var izmantot putekļošanas uzbrukumus un citas analīzes metodes. Atceries, ka blokķēdes būtībā ir masīvas publiskas datubāzes. Ja tevi satrauc privātuma aspekts, ieteicams pacensties, lai citiem būtu iespējami grūtāk saistīt tavus darījumus ar tavu vārdu. Tādas kriptovalūtas kā Bitcoin pēc noklusējuma nav privātas, taču dažādi paņēmieni (piemēram, kriptovalūtu jaukšana un CoinJoins) var padarīt analīzes metodes nederīgas.
Neliela kriptovalūtu apakšgrupa (tā sauktās privātuma kriptovalūtas) spēj slēpt darījumu līdzekļu avotu, galamērķi un summu, izmantojot tādas metodes kā konfidenciālie darījumi. Tām pēc noklusējuma ir raksturīga lielāka privātuma aizsardzība, taču arī tās nav pilnībā drošas pret deanonimizāciju.


Vai kriptovalūtas ir vērtīgas?

Finanšu sistēmās vērtība nozīmē kopīgu pārliecību. Kā tas ir jebkuram vērtīgam priekšmetam, vērtība kriptovalūtai nepiemīt pašai par sevi – to kriptovalūtai piešķir cilvēki. Citiem vārdiem sakot, kaut kas ir vērtīgs tad, ja cilvēki tic, ka tam piemīt vērtība. Tas ir spēkā neatkarīgi no tā, vai vērtīgais priekšmets ir dārgmetāls, papīra gabaliņš vai daži biti datubāzē.

Ņemot vērā visu minēto, daļa cilvēku uzskata, ka kriptovalūtas un Bitcoin līdzinās digitālai ierobežotas pieejamības precei. To prognozējamā izdošanas tempa un monetārās politikas dēļ mēdz teikt, ka Bitcoin nākotnē varētu būt vērtības glabāšanas līdzeklis, līdzīgi zeltam. Tā kā Bitcoin pastāv tikai nedaudz ilgāk par desmit gadiem, vēl nav zināms, vai kriptovalūta šajā ziņā izturēs laika pārbaudi.


Vai visas digitālās valūtas ir kriptovalūtas?

Nē. Iespējams, jau zini, ka daudzas nacionālās valstis un centrālās bankas strādā pie savu digitālās valūtas versiju izveides. Tomēr tās ir tikai un vienīgi digitālās valūtas. Patiesībā tās visas kopā bieži sauc par centrālo banku digitālajām valūtām jeb CBDC. Tās būtībā ir bezseguma valūtas digitālas versijas, un tām nav raksturīgs vairums kriptovalūtu priekšrocību. Centrālā valdība tās izdod un pasludina par likumīgu maksāšanas līdzekli, un parasti tās neizmanto sadalīto virsgrāmatu kā, piemēram, blokķēdi, darījumu ierakstu glabāšanai.
Iespējams, esi dzirdējis arī par Facebook Libra, kas ir vēl viens digitālās valūtas veids. Labā ziņa – to ir plānots veidot atvērtā pirmkoda blokķēdes sistēmā. Tomēr tā nebūtu bezatļauju blokķēde kā Bitcoin vai Ethereum, proti, dalībniekiem tās lietošanai būtu nepieciešams kas vairāk nekā tikai interneta pieslēgums. Turklāt šo projektu un darbības tajā organizētu un pārvaldītu asociācija, kurā ietilptu daži īpaši atlasīti dalībnieki.
Līdz ar to, neraugoties uz to, ka CBDC un citas digitālās naudas formas izmanto blokķēdes vai kriptogrāfiju, tās būtiski atšķiras no tādām kriptovalūtām kā Bitcoin.


Kas ir kriptovalūtu tirgus kapitalizācijas līmenis?

Raugoties uz kriptovalūtas cenu, tu redzi vien daļu no kopainas. Ne mazāk nozīmīgs rādītājs ir pastāvošo atsevišķo kriptovalūtas vienību skaits jeb t. s. piedāvājums
Proti, lai varētu novērtēt kriptovalūtas tīklu, ir jāzina, cik daudz atsevišķo vienību pastāv šobrīd. To sauc par daudzumu apgrozībā. Dažādām kriptovalūtām var būt atšķirīgi izdošanas grafiki, tādēļ ir svarīgi saprast, kā notiek izdošana katrā tīklā.

Tirgus kapitalizācija jeb tirgus kapitalizācijas līmenis ir atsevišķas vienības cena, kas pareizināta ar daudzumu apgrozībā.


Tirgus kapitalizācija = daudzums apgrozībā * cena


Kā jau vari iedomāties, kriptovalūtu tīkla tirgus kapitalizācija tirgus kopējo vērtību atspoguļo precīzāk nekā vienas valūtas vienības cena. Tīklam ar zemākas cenas kriptovalūtu, taču lielāku daudzumu apgrozībā, var būt augstāka kopējā vērtība (tirgus kapitalizācija) nekā tīklam ar dārgāku kriptovalūtu, taču mazāku daudzumu apgrozībā. Dažos gadījumos var būt arī pretēji.

Tomēr ir vērts pieminēt, ka tirgus kapitalizācija neatspoguļo to, cik daudz naudas ir ieguldīts konkrētajā tirgū. Piemēram, jaunpienācēju vidū populārs ir kļūdains uzskats, ka Bitcoin tirgus kapitalizācijas līmenis apzīmē kopējo naudas summu, kas ieguldīta Bitcoin kriptovalūtā. Taču tas ir aplami, jo tirgus kapitalizācijas līmenis ir atkarīgs no cenas un piedāvājuma.


Kāpēc ir jāmaksā darījumu komisijas maksas?

Nosūtot vienu Bitcoin uz citu adresi, tu pamanīsi, ka attiecīgajā adresē saņemtā summa ir nedaudz mazāka par nosūtīto. Iemesls ir neliela komisijas maksa, kas jāmaksā kā atlīdzība ieguvējiem par to, ka darījums tiek pievienots blokķēdē. 
Daudzas kriptovalūtas izmanto līdzīgu mehānismu, lai motivētu lietotājus aizsargāt tīklu. Sistēmās ar darba apliecinājumu darījumu komisijas maksas parasti tiek apvienotas ar tikko izgatavotām kriptovalūtām (bloka subsīdiju), kopā veidojot bloka atlīdzību.

Komisijas maksu var pielāgot atkarībā no darījuma steidzamības. Racionālie ieguvēji vienmēr cenšas iegūt pēc iespējas lielāku peļņu un augstāku prioritāti piešķir darījumiem ar augstāku komisijas maksu. Vari aplūkot pašreizējos neapstiprinātos darījumus, lai saprastu, kāda ir vidējā komisijas maksa, un atbilstoši noteikt komisijas maksu savam darījumam.


Nozaudēju savu atslēgu. Vai varu atgūt savus līdzekļus?

Ja esi pārliecināts, ka tavas atslēgas ir pazudušas, pastāv iespēja, ka līdzekļus nekad neatgūsi. Kriptovalūtu lielā priekšrocība ir līdzekļu turētāju un starpnieku izslēgšana no finanšu darījumu pārvaldības. Tomēr no tā izrietošais trūkums ir tāds, ka visa atbildība gulstas uz taviem pleciem. Tāpēc tev jāievēro īpaša piesardzība, lai nepazaudētu savas privātās atslēgas, jo tās piešķir īpašumtiesības uz taviem līdzekļiem. 


Kāda ir kriptovalūtu nākotne?

Pastāv visdažādākie viedokļi par kriptovalūtu nākotni. Daži tic, ka Bitcoin vērtība palielināsies, ka valūta digitālajā laikmetā aizstās zeltu un būtiski pārmainīs esošo finanšu sistēmu. Citi turpretī apgalvo, ka kriptovalūtas vienmēr būs tikai sekundāra sistēma, kas pastāvēs kā tirgus niša. Tāpat ir tādi, kas tic, ka Ethereum kļūs par izkliedēto skaitļošanas platformu, uz kā balstīsies jauns internets.

Skeptiķi pareģo nozares neizbēgamu sabrukumu, kamēr entuziasti ir gandarīti par to, ka kriptovalūtas joprojām ir nišas monetārās sistēmas. Ir daudz iespējamo iznākumu – ir gluži vienkārši pāragri ar pārliecību apgalvot, kas notiks pēc gada. Tomēr nevar noliegt milzīgo izaugsmes potenciālu.