Kas ir blokķēdes tehnoloģija? Visaptverošs ceļvedis
Saturs
1. nodaļa – Ievadinformācija par blokķēdi
Kas ir blokķēde?
Kā bloki ir savienoti?
Blokķēdes un decentralizācija
Bizantijas ģenerāļu problēma
Kāpēc blokķēdēm ir jābūt decentralizētām?
Kas ir vienādranga tīkls?
Kas ir blokķēdes mezgli?
Publiskās un privātās blokķēdes
Kā darbojas darījumi?
Kā veikt Bitcoin darījumus?
Kas izgudroja blokķēdes tehnoloģiju?
Blokķēdes tehnoloģijas priekšrocības un trūkumi
2. nodaļa. Kā darbojas blokķēde?
Kā blokķēdē tiek pievienoti bloki?
Ieguve (darba apliecinājums)
Steikings (likmes apliecinājums)
Citi konsensa algoritmi
Vai blokķēdes darījumus var atsaukt?
Kas ir blokķēdes mērogojamība?
Kāpēc blokķēdei ir vajadzīga mērogošana?
Kas ir blokķēdes protokola uzlabojums?
3. nodaļa – Kādiem mērķiem izmanto blokķēdi?
Blokķēde piegādes ķēdēm
Blokķēde un spēļu nozare
Blokķēde veselības aprūpē
Blokķēdes pārvedumi
Blokķēde un digitālā identitāte
Blokķēde un lietu internets (IoT)
Blokķēde pārvaldībā
Blokķēde labdarībā
Blokķēde un spekulācijas
Pūļa finansējums, izmantojot blokķēdi
Blokķēde un decentralizētās failu sistēmas
Kas ir blokķēdes tehnoloģija? Visaptverošs ceļvedis
Sākums
Raksti
Kas ir blokķēdes tehnoloģija? Visaptverošs ceļvedis

Kas ir blokķēdes tehnoloģija? Visaptverošs ceļvedis

Sarežģītākas tēmas
Publicēts Dec 30, 2019Atjaunināts Nov 10, 2022
33m

Nodaļas

  1. Ievadinformācija par blokķēdi
  2. Kā darbojas blokķēde?
  3. Kādiem mērķiem izmanto blokķēdi?


1. nodaļa – Ievadinformācija par blokķēdi

Saturs


Kas ir blokķēde?

Blokķēde ir īpaša veida datu bāze. Iespējams, būsi dzirdējis arī terminu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (jeb DLT) – bieži vien šie termini nozīmē vienu un to pašu.

Blokķēdei ir noteiktas unikālas īpašības. Pastāv noteikumi saistībā ar to, kā datus var pievienot blokķēdei, un pēc datu saglabāšanas tos ir praktiski neiespējams mainīt vai dzēst.

Dati laika gaitā tiek pievienoti struktūrās, ko sauc par blokiem. Katrs bloks tiek izveidots uz iepriekšējā bloka un ietver daļu no informācijas, kas saista to ar iepriekšējo bloku. Apskatot jaunāko bloku, mēs varam redzēt, ka tas ir pievienots aiz iepriekšējā bloka. Tātad, ja turpināsim šķetināt "ķēdē" esošo informāciju, mēs nonāksim līdz pašam pirmajam blokam, ko sauc par ģenēzes bloku.

Analoģijai – pieņemsim, ka tev ir izklājlapa ar divām ailēm. Pirmās rindas pirmajā šūnā tu ievadi kaut kādus datus.

Pirmās šūnas dati tiek konvertēti uz divu burtu identifikatoru, kas pēc tam tiks izmantots nākamajā ievadē. Šajā piemērā divu burtu identifikators KP ir jāizmanto, lai aizpildītu nākamo šūnu otrajā rindā (defKP). Tas nozīmē, ka, mainot pirmos ievades datus (abcAA), tiks iegūta atšķirīga burtu kombinācija arī visās pārējās šūnās.

Datu bāze, kurā katrs ieraksts ir saistīts ar pēdējo.


Apskatot 4. rindu, redzam, ka pēdējais identifikators ir TH. Vai atceries, ka teicām – nav iespējams atgriezties un mainīt vai dzēst ierakstus? Tas ir tāpēc, ka jebkurš varētu viegli pateikt, ka ieraksti ir mainīti, un mēģinājums veikt izmaiņas vienkārši tiktu ignorēts.
Pieņemsim, ka tu maini datus pašā pirmajā šūnā, – tu iegūsti atšķirīgu identifikatoru, kas nozīmē, ka arī otrajā blokā būs atšķirīgi dati, un tā rezultātā identifikators mainīsies arī 2. rindā utt. Būtībā TH ir visas pirms tā esošās informācijas rezultāts.


Kā bloki ir savienoti?

Nupat apskatītais piemērs ar divu burtu identifikatoriem ir vienkāršota analoģija, kas raksturo jaukšanas funkciju izmantošanu blokķēdē. Jaukšana ir "saistviela", kas satur kopā blokus. Tā sastāv no dažāda lieluma datu apstrādes matemātiskā funkcijā ar mērķi iegūt rezultātu (jaucējkodu), kas vienmēr ir vienāda garuma.

Blokķēdēs izmantoto jaucējkodu īpatnība ir tāda, ka izredzes atrast divas datu vienības, kas nodrošinātu pilnīgi vienādu rezultātu, ir neiedomājami mazas. Līdzīgi augstāk apskatītajiem identifikatoriem – jebkādas, kaut nelielas ievades datu izmaiņas nodrošinās pilnīgi atšķirīgu rezultātu.

Kā piemēru aplūkosim SHA256 – funkciju, ko plaši izmanto Bitcoin. Kā redzams, pat atšķirības lielo burtu lietojumā var radīt pavisam atšķirīgu rezultātu.


Ievades datiSHA256 rezultāts

Binance Academy

886c5fd21b403a139d24f2ea1554ff5c0df42d5f873a56d04dc480808c155af3

Binance academy

4733a0602ade574551bf6d977d94e091d571dc2fcfd8e39767d38301d2c459a7

binance academy

a780cd8a625deb767e999c6bec34bc86e883acc3cf8b7971138f5b25682ab181


Fakts, ka nav zināmu SHA256 sadursmju (kad divas dažādas ievades noved pie viena un tā paša rezultāta), blokķēžu kontekstā ir ārkārtīgi vērtīgs. Tas nozīmē, ka katrā blokā ietilpst norādes uz iepriekšējo bloku, tostarp tā jaucējkods, un jebkurš mēģinājums rediģēt iepriekšējos blokus būs uzreiz pamanāms.

Katrā blokā ietilpst noteikta informācija, kas saistīta ar iepriekšējo bloku.


Blokķēdes un decentralizācija

Esam noskaidrojuši blokķēdes pamata uzbūvi. Taču cilvēki parasti, pieminot blokķēdes tehnoloģiju, nerunā par pašu datubāzi, bet gan par ekosistēmām, kas ir izveidotas, izmantojot blokķēdes. 

Blokķēdes kā savrupas datu struktūras ir patiesi noderīgas vien šauras specializācijas jomās. Situācija kļūst interesantāka tad, kad blokķēdes tiek izmantotas kā rīki svešinieku savstarpējai sadarbībai. Apvienojumā ar citām tehnoloģijām un nedaudz spēļu teorijas blokķēde var darboties kā sadalītā virsgrāmata, kuru neviens nekontrolē.
Tas nozīmē, ka nevienam nav tiesību rediģēt ierakstus citādi, nekā to paredz sistēmas noteikumi (detalizēti šos noteikumus apskatīsim vēlāk). Šajā ziņā varētu iebilst, ka virsgrāmata vienlaicīgi pieder visiem – dalībnieki vienojas par tās stāvokli konkrētajā brīdī.


Bizantijas ģenerāļu problēma

Šādas sistēmas patiesais izaicinājums ir t. s. Bizantijas ģenerāļu problēma. Tā tika definēta 20. gs. 80. gados un raksturo dilemmu, kurā nošķirtiem dalībniekiem ir jāsazinās, lai saskaņotu savas darbības. Šajā konkrētajā dilemmā ietilpst daži armijas ģenerāļi, kuri ielenc pilsētu, cenšoties izlemt par iespējamo uzbrukumu tai. Ģenerāļi var sazināties viens ar otru tikai ar ziņneša starpniecību. 

Katram no viņiem ir jāpieņem lēmums – uzbrukt vai atkāpties. Nav svarīgi, vai viņi uzbrūk vai atkāpjas, ja vien visi ģenerāļi pieņem vienotu lēmumu. Ja viņi izlems uzbrukt, viņi gūs panākumus tikai tad, ja rīkosies vienlaicīgi. Kā lai viņi to sekmīgi paveic? 

Protams, viņi varētu sazināties, izmantojot ziņnesi. Bet ko iesākt tad, ja ziņnesis tiek pārtverts ar ziņojumu "Iebruksim rītausmā" un šis ziņojums tiek aizstāts ar "Iebruksim šovakar"? Kas notiks, ja viens no ģenerāļiem ļaunprātīgi, tīši maldinās pārējos, lai viņi tiktu sakauti?

Visi ģenerāļi veiksmīgi uzbrūk (kreisajā pusē). Ja kāds no viņiem atkāpjas, kamēr citi uzbrūk, viņi cietīs sakāvi (labajā pusē).


Ir nepieciešama stratēģija, kurā konsensu var sasniegt arī apstākļos, kad dalībnieki rīkojas ļaunprātīgi vai ziņojumi tiek pārtverti. Nespēja uzturēt datubāzi nav dzīvības un nāves jautājums, kā tas ir, uzbrūkot pilsētai bez palīgspēkiem, tomēr spēkā ir tas pats princips. Ja neviens nepārrauga blokķēdi un nesniedz lietotājiem "pareizo" informāciju, tad lietotājiem ir jāspēj sazināties savā starpā.

Lai pārvarētu viena vai vairāku lietotāju iespējamās kļūdas, blokķēdes mehānismiem ir jābūt rūpīgi izstrādātiem, lai tie spētu pārvarēt šādas problēmsituācijas. Sistēmu, kas spēj to nodrošināt, uzskata par tolerantu pret Bizantijas kļūdu. Kā tūlīt paskaidrosim, tiek izmantoti konsensa algoritmi, lai īstenotu stingrus noteikumus.


Kāpēc blokķēdēm ir jābūt decentralizētām?

Protams, tu varētu pats darbināt blokķēdi. Taču tā tu iegūtu datubāzi, kas būtu neērta salīdzinājumā ar labākām alternatīvām. Blokķēdes patieso potenciālu var realizēt decentralizētā vidē, proti, tādā vidē, kurā visi lietotāji ir vienlīdzīgi. Tādējādi blokķēdi nevar izdzēst vai ļaunprātīgi pārņemt tās darbību. Tas ir vienots patiesības avots, kurš ir redzams visiem.


Kas ir vienādranga tīkls?

Vienādranga (P2P) tīkls ir mūsu lietotāju slānis (vai apskatītajā piemērā – ģenerāļi). Tajā nav administratora, tāpēc tā vietā, lai iezvanītos centrālajā serverī ik reizi, kad kāds vēlas apmainīties ar informāciju ar kādu citu lietotāju, lietotājs nepastarpināti sūta to attiecīgajiem vienādranga dalībniekiem. 

Apskatīsim zemāk redzamo grafiku. Kreisajā pusē – A vēlas nosūtīt savu ziņojumu adresātam F, izmantojot serveri. Turpretī labajā pusē viņi ir savienoti bez starpnieka.

Centralizēts tīkls (kreisajā pusē) un decentralizēts tīkls (labajā pusē)


Parasti serveris glabā visu lietotājiem nepieciešamo informāciju. Kad tu piekļūsti Binance Akadēmijai, tu prasi tās serveriem piekļuvi visiem tās rakstiem. Ja vietne pārstās darboties tiešsaistē, raksti nebūs tev redzami. Tomēr, ja lejupielādēsi visu šo saturu, tu varēsi ielādēt to savā datorā un skatīt bez Binance Akadēmijas iesaistes. 

Būtībā tā dara katrs vienādranga lietotājs blokķēdē – visa datubāze tiek glabāta viņa datorā. Ja kāds izstājas no tīkla, atlikušie lietotāji joprojām var piekļūt blokķēdei un sniegt cits citam informāciju. Kad ķēdei tiek pievienots jauns bloks, dati tiek izplatīti visā tīklā un ikviens var atjaunināt savu virsgrāmatas kopiju.

Lai skatītu padziļinātu informāciju par šo tīkla veidu, lasi rakstu Vienādranga tīklu skaidrojums.


Kas ir blokķēdes mezgli?

Mezgli būtībā ir t. s. tīklam pieslēgtās mašīnas – tās glabā blokķēdes kopijas un kopīgo informāciju ar citām mašīnām. Lietotājiem nav šie procesi jāveic manuāli. Parasti lietotājiem nepieciešams vienkārši lejupielādēt un palaist blokķēdes programmatūru, un pārējais tiks izdarīts automātiski.

Minētais raksturo mezgla pamata jēdzienu, taču šī definīcija var ietvert arī citus lietotājus, kas jebkādā veidā mijiedarbojas ar tīklu. Piemēram, kriptovalūtu nozarē vienkārša maka lietotne tavā tālrunī ir uzskatāma par vieglo mezglu


Publiskās un privātās blokķēdes

Kā tu, iespējams, jau zini – Bitcoin lika pamatus blokķēžu nozarei, kuru pazīstam mūsdienās. Kopš Bitcoin sāka sevi apliecināt kā patiesu finanšu aktīvu, ir notikuši mēģinājumi rast pielietojumu tā pamatā esošajai tehnoloģijai citās jomās. Tā rezultātā blokķēdes tehnoloģija ir tikusi izmantota neskaitāmos veidos ārpus finanšu nozares.

Bitcoin ir t. s. publiskā blokķēde. Tas nozīmē, ka ikviens var skatīt tajā veiktos darījumus un, lai pievienotos šai blokķēdei, ir nepieciešams vien interneta savienojums un atbilstoša programmatūra. Tā kā nav citu dalības nosacījumu, to var saukt par bezatļauju vidi.
Taču ir arī cita veida blokķēdes – t. s. privātās blokķēdes. Šajās sistēmās ir izvirzīti noteikumi tam, kurš var redzēt un mijiedarboties ar blokķēdi. Tāpēc to sauc par atļaujas jeb privāto vidi. Lai gan sākotnēji privātās blokķēdes varētu šķist liekas, tām ir daži būtiski pielietojumi – galvenokārt uzņēmumos.


Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin platformā Binance!


Kā darbojas darījumi?

Ja Alise vēlas samaksāt Kārlim, veicot bankas pārskaitījumu, viņa paziņo par to savai bankai. Vienkāršības labad pieņemsim, ka abas puses izmanto vienu un to pašu banku. Banka pārliecinās, ka Alisei ir pietiekami daudz līdzekļu šī darījuma veikšanai, un tad atjaunina savu datu bāzi (piem., -50 $ Alisei, +50 $ Kārlim).

Tas daudz neatšķiras no norisēm blokķēdē. Galu galā arī tā ir datubāze. Galvenā atšķirība ir tāda, ka nav vienas personas, kas veic pārbaudi un atjaunina kontu atlikumus. Tas ir jādara visiem mezgliem. 

Ja Alise vēlas nosūtīt Kārlim piecus Bitcoin, viņa pārraida tīklā attiecīgu ziņojumu. Tas netiks uzreiz pievienots blokķēdē – mezgli to redzēs, taču, lai varētu apstiprināt darījumu, vispirms ir jāveic citas darbības. Skati sadaļu Kā blokķēdē tiek pievienoti bloki?.
Kad darījums tiek pievienots blokķēdē, visi tajā esošie mezgli var to redzēt. Viņi atbilstoši atjauninās savas blokķēdes kopijas, lai tās ietvertu šo darījumu. Tagad Alise nevar nosūtīt šos pašus piecus Bitcoin Lienei (dubultie tēriņi), jo tīkla dalībnieki zina, ka viņa jau tos iztērēja iepriekšējā darījumā.
Nav nepieciešami lietotājvārdi un paroles – īpašumtiesību uz līdzekļiem apliecināšanai tiek izmantota publiskās atslēgas kriptogrāfija. Lai varētu saņemt līdzekļus, Kārlim vispirms ir jāģenerē privātā atslēga. Tas ir ļoti garš nejaušs skaitlis, kuru ir praktiski neiespējami uzminēt – arī tad, ja tavā rīcībā ir simtiem gadu. Tomēr, ja viņš kādam izpaudīs savu privāto atslēgu, šī persona varēs apliecināt savas īpašumtiesības uz šiem līdzekļiem (un tātad varēs arī tos iztērēt). Tāpēc ir svarīgi nevienam neatklāt šo informāciju.
Tomēr Kārlis var aprēķināt publisko atslēgu, izmantojot savu privāto atslēgu. Pēc tam viņš var jebkuram atklāt savu publisko atslēgu, jo ir gandrīz neiespējami noskaidrot privāto atslēgu, izmantojot publisko atslēgu. Vairumā gadījumu viņš veiks citu darbību (piemēram, jaukšanu) ar publisko atslēgu, lai iegūtu publisko adresi.


Viņš iedos Alisei savu publisko adresi, lai viņa zinātu, uz kurieni sūtīt līdzekļus. Viņa izveidos darījumu, kura saturs būs: "Pārskaitīt šos līdzekļus uz šo publisko adresi". Pēc tam, lai pierādītu tīklam, ka viņa nemēģina iztērēt svešus līdzekļus, viņa ģenerēs digitālo parakstu, izmantojot savu privāto atslēgu. Jebkurš varēs paņemt Alises parakstīto ziņojumu un salīdzināt to ar viņas publisko atslēgu, lai pārliecinātos, ka viņai patiešām ir tiesības sūtīt šos līdzekļus Kārlim.


Kā veikt Bitcoin darījumus?

Lai ilustrētu Bitcoin darījumu norisi, iztēlosimies divus dažādus scenārijus. Pirmajā gadījumā tu veiksi Bitcoin izmaksu no platformas Binance, bet otrajā tu sūtīsi līdzekļus no sava Trust Wallet uz savu Electrum maku.


Kā izmaksāt Bitcoin no Binance platformas?

1. Pieraksties savā Binance kontā. Ja tev vēl nav Bitcoin, apskati mūsu Bitcoin pamācību par to, kā to iegādāties.
2. Novieto kursoru virs "Maks" un atlasi tūlītējo darījumu maku.


3. Kreisajā sānjoslā noklikšķini uz "Izmaksāt".
4. Izvēlies izmaksājamo kriptovalūtu – šajā gadījumā tā būs BTC.
5. Nokopē adresi, uz kuru vēlies izmaksāt savus Bitcoin, un ielīmē to saņēmēja BTC adreses laukā.


6. Norādi izmaksājamo summu.
7. Noklikšķini uz "Iesniegt".
8. Drīzumā tu saņemsi e-pastā apstiprinājuma ziņojumu. Rūpīgi pārbaudi, vai adrese ir pareiza. Ja tā ir pareiza, apstiprini darījumu e-pastā.
9. Sagaidi, līdz darījums tiek apstiprināts blokķēdē. Darījuma statusu vari skatīt cilnē Iemaksu un izmaksu vēsture vai bloku pārlūkā.


Kā nosūtīt Bitcoin no Trust Wallet uz Electrum?

Šajā piemērā nosūtīsim nedaudz Bitcoin no Trust Wallet uz Electrum maku.


1. Atver Trust Wallet lietotni.
2. Pieskaries savam Bitcoin kontam.
3. Pieskaries pie "Sūtīt".
4. Atver savu Electrum maku.
5. Noklikšķini uz cilnes "Saņemt" Electrum makā un nokopē adresi.


Vari arī atgriezties Trust Wallet makā un pieskarties pie ikonas [–], lai noskenētu savas Electrum adreses QR kodu.


6. Ielīmē savu Bitcoin adresi saņēmēja adreses laukā Trust Wallet makā.
7. Norādi summu.
8. Ja viss izskatās pareizi, apstiprini darījumu.
9. Tas arī viss! Sagaidi, līdz darījums tiek apstiprināts blokķēdē. Tā statusu vari pārbaudīt, nokopējot un ielīmējot savu adresi bloku pārlūkā.


Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin platformā Binance!


Kas izgudroja blokķēdes tehnoloģiju?

Blokķēdes tehnoloģija oficiāli tika ieviesta 2009. gadā līdz ar Bitcoin – pirmo un populārāko blokķēdi. Tomēr tās izveidotājs ar pseidonīmu Satoshi Nakamoto iedvesmojās no senākām tehnoloģijām un priekšlikumiem.

Blokķēdes intensīvi izmanto jaukšanas funkcijas un kriptogrāfiju, kas pastāvēja jau desmitiem gadu pirms Bitcoin ieviešanas. Interesanti, ka blokķēdes struktūras pirmsākumi bija saskatāmi jau 20. gs. 90. gadu sākumā, lai gan tajā laikā tā tika izmantota tikai dokumentu laika zīmogiem, lai tos vēlāk nevarētu mainīt.

Vairāk par šo tēmu lasi rakstā Blokķēdes vēsture.


Blokķēdes tehnoloģijas priekšrocības un trūkumi

Pareizi izstrādātas blokķēdes atrisina problēmu, kas pastāv dažādās nozarēs – no finansēm līdz lauksaimniecībai. Decentralizētajam tīklam ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālo klienta-servera modeli, taču tam ir arī daži trūkumi.


Priekšrocības

Viens no tūlītējiem ieguvumiem, kas minēts Bitcoin tehniskajā dokumentācijā, ir iespēja veikt maksājumus bez starpniekiem. Turpmākās blokķēdes ir attīstījušas šo ideju, ļaujot lietotājiem sūtīt visu veidu informāciju. Starpnieku izslēgšana no procesa nozīmē, ka iesaistītajiem lietotājiem ir mazāk risku un komisijas maksas ir zemākas, jo nav starpnieka, kurš paņemtu savu daļu.

Kā minējām iepriekš, publiskās blokķēdes tīkls ir bezatļauju tīkls – nav šķēršļu ienākšanai tajā, jo nav neviena uzrauga. Ja potenciālais lietotājs var izveidot savienojumu ar internetu, tad viņš var mijiedarboties ar citiem lietotājiem tīklā.

Daudzi uzskata, ka blokķēžu svarīgākā īpašība ir to augstā noturība pret cenzūru. Lai padarītu centralizētu pakalpojumu neizmantojamu, ļaunprātīgajam darbonim būtu vienkārši jāuzbrūk serverim. Taču vienādranga tīklā katrs mezgls darbojas kā atsevišķs serveris. 

Tādā sistēmā kā Bitcoin ar vairāk nekā 10 000 redzamiem mezgliem, kas izkaisīti visā pasaulē, pat labi aprīkotam uzbrucējam būtu praktiski neiespējami tīklu "uzlauzt". Turklāt ir arī daudz slēpto mezglu, kas nav redzami plašākam tīklam.

Tās ir dažas būtiskākās priekšrocības. Blokķēdēm ir dažādas specifiskas izmantošanas iespējas, kas detalizēti apskatītas sadaļā Kādiem mērķiem izmanto blokķēdi?


Trūkumi

Blokķēdes nav universāls risinājums visām problēmām. Lai arī tās spēj nodrošināt iepriekšējā sadaļā minētās priekšrocības, tām ir trūkumi citās jomās. Acīmredzamākais šķērslis blokķēžu vispārīgai ieviešanai ir to nepietiekamā mērogojamība.

Tas attiecas uz jebkuru decentralizētu tīklu. Tā kā visiem dalībniekiem ir jāsinhronizē dati, jaunu informāciju nevar ātri pievienot, jo mezgli nespētu pietiekami ātri noreaģēt. Tāpēc izstrādātāji mērķtiecīgi ierobežo blokķēdes datu atjaunināšanas ātrumu, lai saglabātu sistēmas decentralizāciju.

Tīkla lietotājiem tas var nozīmēt ilgāku gaidīšanas laiku, ja pārāk daudz lietotāju vienlaikus mēģina veikt darījumus. Bloku ietilpība ir ierobežota, un tie netiek pievienoti ķēdei nekavējoties. Ja darījumu skaits pārsniedz bloka ietilpību, tad daļai darījumu ir jāgaida nākamais bloks.

Vēl viens iespējams decentralizēto blokķēžu sistēmu trūkums ir tāds, ka šīs sistēmas nevar vienkārši modernizēt. Ja tu izstrādā savu programmatūru, tu vari jebkurā brīdī papildināt to ar jaunām funkcijām. Tev nav jāsadarbojas ar citiem vai jālūdz atļauja veikt kādus uzlabojumus.

Vidē ar potenciāli miljoniem lietotāju izmaiņu veikšana ir ievērojami sarežģītāka. Tu varētu izmainīt sava mezgla programmatūras parametrus, taču tā rezultātā tu tiktu nošķirts no tīkla. Ja modificētā programmatūra nav saderīga ar citiem mezgliem, tie to pamana un atsakās mijiedarboties ar tavu mezglu.

Pieņemsim, ka tu vēlies izmainīt noteikumu saistībā ar bloku izmēru (palielināt to no 1 MB uz 2 MB). Tu varētu mēģināt nosūtīt šo bloku mezgliem, ar kuriem esi savienots, taču viņu sistēmā ir spēkā noteikums "nepieņemt blokus, kuru izmērs pārsniedz 1 MB". Ja viņi saņems lielāku bloku, tas netiks iekļauts viņu blokķēdes kopijā.

Vienīgais veids, kā ieviest izmaiņas, ir nodrošināt tām lielākās ekosistēmas daļas atbalstu. Lielās blokķēdēs izmaiņu saskaņošana var ietvert mēnešiem vai pat gadiem ilgas intensīvas diskusijas forumos. Vairāk par šo lasi rakstā Protokola uzlabojumi.



2. nodaļa. Kā darbojas blokķēde?

Saturs


Kā blokķēdē tiek pievienoti bloki?

Esam apskatījuši plašu tematu loku. Ir zināms, ka mezgli ir savstarpēji savienoti un glabā blokķēdes kopijas. Tie pārraida viens otram informāciju par darījumiem un jaunajiem blokiem. Apskatījām arī to, kas mezgli ir, taču tevi varētu interesēt arī jautājums: kā blokķēdei tiek pievienoti jauni bloki?

Nav viena kopīga avota, kas varētu noteikt, kā lietotājiem jārīkojas. Tā kā visi mezgli ir vienlīdzīgi, ir jābūt mehānismam, kas taisnīgi izlemtu, kurš mezgls var pievienot blokus blokķēdei. Ir nepieciešama sistēma, kurā krāpšanās izmaksātu lietotājiem pārāk dārgi, bet godīga rīcība tiktu atalgota. Jebkurš saprātīgs lietotājs rīkosies tā, kā viņam būs finansiāli izdevīgāk.

Tā kā tīkls ir bezatļauju vide, iespēja veidot blokus jānodrošina jebkuram. Bieži vien protokoli to nodrošina, pieprasot lietotājam veikt ieguldījumu un tādējādi riskēt ar savu naudu. Izpildot šo prasību, lietotājs var piedalīties bloka izveidē un, ja viņam izdosies izveidot derīgu bloku, viņš saņems atlīdzību.

Tomēr jebkurš mēģinājums krāpties būs redzams pārējam tīklam. Lietotāja ieguldītie līdzekļi tiks zaudēti. Šos mehānismus sauc par konsensa algoritmiem, jo tie ļauj tīkla dalībniekiem sasniegt konsensu par to, kuru bloku pievienot ķēdē kā nākamo.


Ieguve (darba apliecinājums)


Ieguve ir viennozīmīgi populārākais konsensa algoritms. Ieguvē tiek izmantots darba apliecinājuma (PoW) algoritms. Šajā gadījumā lietotāji, izmantojot savu skaitļošanas jaudu, mēģina atrisināt protokola noteikto uzdevumu.

Uzdevuma risināšanas gaitā lietotāji jauc darījumus un citu blokā iekļauto informāciju. Taču, lai jaucējkods būtu derīgs, tam jābūt mazākam par noteiktu vērtību. Tā kā nav iespējams paredzēt rezultātu, ieguvējiem ir jāturpina jaukšanas process, nedaudz pamainot datus, līdz tiek iegūts derīgs risinājums.

Atkārtota datu jaukšana, protams, ir dārgs process no skaitļošanas skatpunkta. Darba apliecinājuma blokķēdēs lietotāju ieguldītā "likme" ir nauda, kas ieguldīta ieguves datoros un elektrībā, lai varētu tos darbināt. Tas tiek darīts cerībā saņemt bloka atlīdzību

Iepriekš minējām, ka ir praktiski neiespējami no jaucējkoda iegūt sākotnējos datus, taču ir vienkārši pārbaudīt tā atbilstību. Kad ieguvējs nosūta pārējam tīklam jaunu bloku, visi pārējie mezgli to izmanto kā ievades datus jaukšanas funkcijai. Tiem ir tikai vienreiz jāpalaiž šī funkcija, lai pārliecinātos, ka bloks ir derīgs un atbilst blokķēdes noteikumiem. Pretējā gadījumā ieguvējs nesaņems atlīdzību un būs velti izniekojis elektrību.

Pirmā darba apliecinājuma blokķēde bija Bitcoin. Kopš tās izveides darba apliecinājuma mehānismu ir ieviesušas arī daudzas citas blokķēdes.


Darba apliecinājuma priekšrocības

  • Praksē pārbaudīts – darba apliecinājums ir līdz šim nobriedušākais konsensa mehānisms, kurš nodrošinājis vērtību simtiem miljardu dolāru apmērā.
  • Bezatļauju – ikviens var pievienoties ieguves sacensībās vai vienkārši darbināt validēšanas mezglu.
  • Decentralizēts – ieguvēji sacenšas viens ar otru par iespēju pievienot jaunu bloku, kas nozīmē, ka jaukšanas jaudu neviens nekontrolē.


Darba apliecinājuma trūkumi

  • Izšķērdīgs – ieguvē tiek patērēts milzīgs daudzums elektrības.
  • Arvien lielāki šķēršļi ieejai tirgū – jo vairāk ieguvēju pievienojas tīklam, jo sarežģītāki kļūst protokola veidotie ieguves uzdevumi. Konkurētspējas saglabāšanai lietotājiem ir jāiegulda līdzekļi arvien labākā aprīkojumā. Šī iemesla dēļ daudzi ieguvēji varētu no tīkla izstāties.
  • 51 % uzbrukumu risks – lai gan ieguve veicina decentralizāciju, pastāv iespēja, ka viens ieguvējs iegūs lielāko daļu jaukšanas jaudas. Tādā gadījumā viņš teorētiski var atcelt darījumus un apdraudēt blokķēdes darbību.


Steikings (likmes apliecinājums)

Darba apliecinājuma sistēmās uz godīgu rīcību motivē nauda, ko lietotājs maksā par ieguves datoriem un elektrību. Ja pareizi neveiksi bloku ieguvi, negūsi peļņu no kapitāla ieguldījuma.

Likmes apliecinājuma (PoS) gadījumā nav nekādu ārējo izmaksu. Ieguvēju vietā strādā validētāji, kuri piedāvā (jeb "izveido") blokus. Jaunu bloku izveidei var izmantot parastu datoru, taču, lai iegūtu šo iespēju, ir jāiegulda ievērojami līdzekļi. Steikingam tiek izmantots iepriekš noteikts blokķēdes pamata kriptovalūtas daudzums atbilstoši attiecīgā protokola noteikumiem. 

Katrs risinājums ir atšķirīgs, taču pēc tam, kad validētājs ir veicis ieguldījumu, protokols var viņu nejauši izvēlēties, lai varētu pievienot tīklā nākamo bloku. Pareizi izpildot šo uzdevumu, lietotājs saņem atlīdzību. Var būt arī tā, ka vairāki validētāji kopīgi vienojas par nākamo bloku un sadala iegūto atlīdzību proporcionāli katra dalībnieka ieguldījumam.

"Tīras" PoS blokķēdes ir retāk sastopamas nekā DPoS (deleģētā likmes apliecinājuma) blokķēdes, kurās lietotājiem ir jābalso par mezgliem (lieciniekiem), kuri validēs blokus visā tīklā.
Vadošā viedo līgumu blokķēde Ethereum līdz ar migrāciju uz ETH 2.0 drīzumā veiks pāreju uz likmes apliecinājuma mehānismu. 


Likmes apliecinājuma priekšrocības

  • Videi draudzīgs – PoS oglekļa dioksīda pēda atbilst tikai nelielai daļai no tās, ko rada PoW ieguve. Izmantojot steikingu, nav nepieciešams veikt resursietilpīgas skaitļošanas darbības.
  • Ātrāki darījumi – tā kā nav jātērē papildu skaitļošanas jauda protokola noteiktajiem uzdevumiem, PoS atbalstītāji mēdz apgalvot, ka tas varētu palielināt darījumu caurlaidspēju.
  • Steikinga atlīdzība un procenti – šajā gadījumā atlīdzība par tīkla aizsardzību nevis tiek piešķirta ieguvējiem, bet gan nepastarpināti izmaksāta tokenu turētājiem. Dažos gadījumos PoS nodrošina lietotājiem iespēju gūt pasīvos ienākumus, izmantojot kriptovalūtas izdales vai procentu maksājumus, lietotājiem vienkārši ieguldot līdzekļus steikingā.


Likmes apliecinājuma trūkumi

  • Samērā maz testēts – PoS protokoli pagaidām nav testēti plašā mērogā. Šim risinājumam varētu būt vēl neatklāti trūkumi saistībā ar tā ieviešanu vai kriptoekonomiku.
  • Plutokrātija – pastāv bažas, ka PoS veicina tādas ekosistēmas izveidi, kurā "bagātie kļūst arvien bagātāki", jo validētāji ar lielākiem ieguldījumiem parasti pelna lielākas atlīdzības.
  • Likmes neesamības problēma ("nothing-at-stake") – PoW gadījumā lietotāji var strādāt tikai vienā ķēdē – viņi izvēlas ķēdi, kurā, viņuprāt, ir vislielākās izredzes gūt panākumus. Stingrās šķelšanas gadījumā viņi nevar izmantot vienu un to pašu jaukšanas jaudu vairākās ķēdēs. Tomēr PoS tīklā validētāji var strādāt vairākās ķēdēs ar nelielām papildu izmaksām, tāpēc tas var radīt ekonomiska rakstura problēmas.


Citi konsensa algoritmi

Darba apliecinājums un likmes apliecinājums ir populārākie konsensa algoritmi, taču pastāv arī citi. Daži hibrīda mehānismi apvieno abu šo sistēmu elementus, bet citi ietver pilnīgi atšķirīgas metodes. 

Šajā rakstā neapskatīsim šos risinājumus detalizēti, taču, ja vēlies uzzināt par tiem vairāk, lasi šos rakstus:


Vai blokķēdes darījumus var atsaukt?

Blokķēdes pēc būtības ir ļoti stabilas datubāzes. Tām raksturīgo īpašību dēļ ir ārkārtīgi sarežģīti dzēst vai mainīt blokķēdes datus pēc tam, kad tie ir reģistrēti.  Bitcoin un citos lielos tīklos tas ir gandrīz neiespējami. Tāpēc, veicot darījumu blokķēdē, to var uzskatīt par iekaltu akmenī.

Tajā pat laikā pastāv dažādi blokķēdes ieviešanas risinājumi, un būtiskākā atšķirība starp tiem ir veidā, kā tīklā tiek nodrošināts konsenss. Tas nozīmē, ka dažos risinājumos samērā neliela dalībnieku grupa var iegūt pietiekami daudz ietekmes tīklā, lai varētu atsaukt darījumus. Tas jo īpaši attiecas uz alternatīvajām kriptovalūtām, kas darbojas nelielos tīklos (ar nelielu jaukšanas ātrumu, jo pastāv maza ieguves konkurence).


Kas ir blokķēdes mērogojamība?

Blokķēdes mērogojamība parasti tiek izmantota kā vispārīgs termins, kas apzīmē blokķēdes sistēmas spēju apkalpot pieaugošu pieprasījumu. Lai gan blokķēdēm ir dažādas pozitīvas iezīmes (piemēram, decentralizācija, noturība pret cenzūru, nemainīgums), tās tiek nodrošinātas ar zināmu kompromisu.
Atšķirībā no decentralizētām sistēmām, centralizēta datu bāze spēj darboties ar ievērojami lielāku ātrumu un caurlaidspēju. Tas ir loģiski, jo nav nepieciešami daudzi tūkstoši mezglu, kas izkaisīti visā pasaulē, lai sinhronizētu datus ar tīklu katru reizi, kad tiek mainīts tā saturs. Taču blokķēžu gadījumā ir citādi. Rezultātā mērogojamība jau gadiem ilgi ir plaši apspriesta tēma blokķēdes izstrādātāju vidū.

Centienos mazināt dažādus blokķēdes veiktspējas trūkumus ir piedāvāti un ieviesti dažādi risinājumi. Tomēr līdz šim nav rasts viens ideāls risinājums. Iespējams, ir jāizmēģina vairākas atšķirīgas iespējas, līdz tiks gūtas precīzākas atbildes uz mērogojamības problēmu.

Plašākā līmenī ar mērogojamību ir saistīts kāds būtisks jautājums – vai ir jāuzlabo pašas blokķēdes veiktspēja (ķēdes mērogošana), vai arī ir jāļauj izpildīt darījumus, nenoslogojot galveno blokķēdi (ārpusķēdes mērogošana)? 

Abi šie risinājumi var sniegt skaidras priekšrocības. Ķēdes mērogošana var ietvert darījumu lieluma ierobežošanu vai vienkārši datu glabāšanas optimizēšanu blokos. Turpretī ārpusķēdes risinājumi ietver darījumu grupēšanu ārpus galvenās blokķēdes ar tam sekojošu pievienošanu galvenajai ķēdei. Daži nozīmīgākie ārpusķēdes risinājumi ir sānķēdes un maksājumu kanāli.

Ja vēlies padziļināti izpētīt šo tēmu, lasi rakstu Blokķēdes mērogojamība – sānķēdes un maksājumu kanāli.


Kāpēc blokķēdei ir vajadzīga mērogošana?

Lai blokķēdes sistēmas varētu konkurēt ar centralizētajām, tām ir jānodrošina vismaz līdzvērtīga veiktspēja. Tomēr realitātē tām, visticamāk, būtu jānodrošina vēl labāka veiktspēja, lai izstrādātāji un lietotāji būtu ieinteresēti izvēlēties blokķēdē balstītas platformas un lietotnes. 

Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar centralizētajām sistēmām blokķēžu izmantošanai ir jābūt ātrākai, lētākai un vienkāršākai gan izstrādātājiem, gan lietotājiem. Tas nav viegli paveicams uzdevums, vienlaikus nezaudējot blokķēdēm raksturīgās īpašības, kuras pārrunājām iepriekš. 


Kas ir blokķēdes protokola uzlabojums?

Kā ar jebkuru programmu – blokķēdēm ir nepieciešami jauninājumi, lai novērstu problēmas, pievienotu jaunus noteikumus vai dzēstu līdzšinējos. Tā kā lielākā daļa blokķēdes programmu ir atvērtā pirmkoda risinājumi, teorētiski ikviens var piedāvāt tīkla pārvaldības programmatūrai pievienojamos atjauninājumus. 

Jāpatur prātā, ka blokķēdes ir decentralizēti tīkli. Pēc programmatūras jaunināšanas tūkstošiem mezglu visā pasaulē vajadzēs pārraidīt un ieviest jauno versiju. Kas notiks gadījumā, ja dalībnieki nevarēs vienoties par to, kuru jauninājumu ieviest? Parasti nav vienas lemtspējīgas organizācijas ar noteiktu lēmumu pieņemšanas procedūru. Rezultātā nonākam pie protokola uzlabojumiem.


Vieglā šķelšana

Ja ir panākta vispārīga vienošanās par to, kādam ir jābūt jauninājumam, viss ir samērā vienkārši. Šādā gadījumā programmatūrā tiek ieviestas atpakaļsaderīgas izmaiņas, kas nozīmē, ka atjauninātie mezgli joprojām var mijiedarboties ar neatjauninātajiem mezgliem. Tomēr realitātē ir sagaidāms, ka laika gaitā visi mezgli tiktu atjaunināti. To sauc par "vieglo šķelšanu". 


Stingrā šķelšana

"Stingrā šķelšana" ir sarežģītāka. Pēc ieviešanas jaunie noteikumi nebūtu saderīgi ar iepriekšējiem. Ja mezgls savā darbībā izmanto jaunos noteikumus un mēģina mijiedarboties ar mezglu, kurš izmanto iepriekšējos noteikumus, saziņa neizdosies. Rezultātā blokķēde tiek sašķelta divās – vienā, kas izmanto līdzšinējo programmatūru, un otrā, kurā ir ieviesti jaunie noteikumi.

Pēc stingrās šķelšanas būtībā izveidojas divi dažādi tīkli, kas paralēli izmanto divus atšķirīgus protokolus. Jāpiebilst, ka protokola uzlabojuma ieviešanas brīdī blokķēdes pamata vienības atlikumi tiek klonēti no iepriekšējā tīkla. Attiecīgi, ja protokola uzlabojuma ieviešanas brīdī tavā kontā bija atlikums iepriekšējā ķēdē, tev būs atlikums arī jaunajā ķēdē. 

Vairāk par šo lasi rakstā Protokola uzlabojumi.



3. nodaļa – Kādiem mērķiem izmanto blokķēdi?


Saturs


Blokķēdes tehnoloģijai ir plašas izmantošanas iespējas. Apskatīsim dažas no tām. 


Blokķēde piegādes ķēdēm

Efektīvas piegādes ķēdes ir daudzu veiksmīgu uzņēmumu pamatā – tās nodrošina preču nogādāšanu no piegādātāja līdz patērētājam. Grūtības šajā nozarē parasti sagādā vairāku iesaistīto pušu darbības saskaņošana. Tomēr blokķēdes tehnoloģija varētu daudzās nozarēs ieviest jauna līmeņa pārskatāmību. Sadarbspējīga piegādes ķēdes ekosistēma, kurā tiek izmantota nemainīga datu bāze, ir tieši tas, kas daudzām nozarēm ir nepieciešams, lai tās kļūtu stabilākas un uzticamākas.

Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi rakstu Blokķēdes lietojums: piegādes ķēde.


Blokķēde un spēļu nozare

Spēļu nozare ir kļuvusi par vienu no lielākajām izklaides nozarēm pasaulēm, un blokķēdes tehnoloģija tajā var izrādīties ļoti noderīga. Spēlētāji parasti ir atkarīgi no spēļu izstrādātājiem. Vairumā tiešsaistes spēļu spēlētāji ir spiesti izmantot izstrādātāju servera resursus un ievērot viņu pastāvīgi mainīgos noteikumus. Šajā ziņā blokķēde varētu palīdzēt decentralizēt tiešsaistes spēļu īpašumtiesības, pārvaldību un uzturēšanu.

Tomēr viena no lielākajām problēmām varētu būt tāda, ka spēles priekšmeti nevar eksistēt ārpus spēles, tāpēc nav iespējamas īstas īpašumtiesības un otrreizējie tirgi. Izvēloties blokķēdē balstītu pieeju, spēles varētu kļūt ilgtspējīgākas un spēles priekšmeti, kas funkcionē kā kolekcionējami kriptovalūtu priekšmeti, varētu iegūt reālu vērtību.
Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi sadaļu Blokķēdes lietojums: spēles.


Blokķēde veselības aprūpē

Jebkurā veselības aprūpes sistēmā ir ārkārtīgi svarīga iespēja droši glabāt medicīniskos datus, un, izmantojot centralizētus serverus, sensitīvā informācija ir pakļauta riskam. Blokķēdes tehnoloģijas pārskatāmība un drošība kalpo par ideālu pamatu medicīnisko datu glabāšanai.

Kriptogrāfiski aizsargājot šos datus blokķēdē, pacientiem tiktu nodrošināts privātums, vienlaikus saglabājot iespēju kopīgot pacientu medicīnisko informāciju ar jebkuru veselības aprūpes iestādi. Ja visi pašreizējās sadrumstalotās veselības aprūpes sistēmas dalībnieki varētu piekļūt drošai, globālai datu bāzei, informācijas plūsma starp tiem būtu daudz ātrāka.

Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi rakstu Blokķēdes lietojums: veselības aprūpe.


Blokķēdes pārvedumi

Tradicionālajā banku sistēmā naudas starptautiskie pārskaitījumi ir sarežģīti. Galvenokārt komplicētā starpnieku tīkla, piemēroto komisijas maksu un ilgo norēķinu termiņu dēļ ir dārgi un nedroši izmantot tradicionālās bankas steidzamiem darījumiem.

Šīs starpnieku ekosistēmas vietā kriptovalūtas un blokķēdes piedāvā lētus un ātrus pārskaitījumus visā pasaulē. Lai arī blokķēdes neapšaubāmi upurē veiktspēju, lai varētu nodrošināt dažas tām raksturīgās priekšrocības, virkne dažādu projektu veiksmīgi izmanto šo tehnoloģiju, nodrošinot lētus un gandrīz tūlītējus darījumus.

Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi rakstu Blokķēdes lietojums: pārvedumi.


Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin platformā Binance!


Blokķēde un digitālā identitāte

Steidzami nepieciešams risinājums drošai identitātes pārvaldībai internetā. Ārkārtīgi liels apjoms mūsu personas datu tiek glabāti centralizētos serveros, un tos analizē mašīnmācīšanās algoritmi bez mūsu ziņas vai piekrišanas. 

Ar blokķēdes tehnoloģiju lietotājiem ir iespēja iegūt īpašumtiesības uz saviem datiem un nepieciešamības gadījumā izvēlēties, kādu informāciju atklāt trešajām personām. Šādi kriptogrāfiskie risinājumi nodrošina ērtāku pieredzi tiešsaistē, nekaitējot privātumam.

Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi rakstu Blokķēdes lietojums: digitālā identitāte.


Blokķēde un lietu internets (IoT)

Internetam tiek pievienots neiedomājami liels fizisko ierīču skaits, un tas tikai palielināsies. Pastāv uzskats, ka blokķēdes tehnoloģija varētu būtiski paplašināt komunikāciju un sadarbību starp šīm ierīcēm. Automatizētie mašīnas-mašīnas (M2M) mikromaksājumi varētu izveidot jaunu ekonomiku, kas balstīta uz drošu, augstas caurlaidspējas datubāzes risinājumu.
Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi sadaļu Blokķēdes lietojums: lietu internets (IoT).


Blokķēde pārvaldībā

Decentralizētie tīkli var definēt un ieviest savus regulējuma veidus datorkoda veidolā. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka blokķēdei var būt iespēja izslēgt starpniekus no dažādiem pārvaldības procesiem vietējā, valsts vai pat starptautiskā līmenī. 

Turklāt tā varētu atrisināt vienu no lielākajām problēmām, kas šobrīd pastāv atvērtā pirmkoda izstrādes vidēs – droša mehānisma trūkumu finansējuma sadalē. Blokķēdes pārvaldība ļauj visiem dalībniekiem iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina pārskatāmību attiecībā uz ieviesto politiku.
Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi rakstu Blokķēdes lietojums: pārvaldība.


Blokķēde labdarībā

Labdarības organizācijām bieži vien ir ierobežotas iespējas pieņemt līdzekļus. Situāciju tikai pasliktina tas, ka ziedoto līdzekļu galīgo saņēmēju var būt grūti noteikt, tāpēc daudzi nevēlas šīs organizācijas atbalstīt.

"Kriptofilantropija" ir saistīta ar blokķēdes tehnoloģijas lietojumu ar mērķi apiet šos ierobežojumus. Izmantojot šai tehnoloģijai raksturīgās īpašības, lai nodrošinātu labāku pārredzamību, globālu līdzdalību un zemākas izmaksas, šis jaunais darbības virziens tiecas maksimāli palielināt labdarības organizāciju ietekmi. Viena no šādām organizācijām ir Blokķēdes labdarības fonds.
Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi sadaļu Blokķēdes lietojums: labdarība.


Blokķēde un spekulācijas

Viena no neapšaubāmi populārākajām blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas jomām ir spekulācijas. Ērti pārskaitījumi starp biržām, trešo pušu nepārvaldīti tirdzniecības risinājumi un augošā atvasināto produktu ekosistēma padara to par ideālu vidi visu veidu spekulantiem.

Blokķēdei raksturīgo īpašību dēļ tas ir lielisks instruments tiem, kuri ir gatavi riskēt, ieguldot šajā salīdzinoši jaunajā aktīvu kategorijā. Daži pat uzskata, ka, pilnveidojoties šai tehnoloģijai un attiecīgajam regulējumam, globālie spekulāciju tirgi varētu tikt tokenizēti blokķēdē.

Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi rakstu Blokķēdes lietojums: prognožu tirgi.


Pūļa finansējums, izmantojot blokķēdi

Tiešsaistes pūļa finansējuma platformas jau gandrīz desmit gadus ir likušas pamatu vienādranga ekonomikai. Šo vietņu panākumi liecina par reālu interesi saistībā ar kolektīvi finansētu produktu izstrādi. Tomēr, tā kā šīs platformas darbojas kā līdzekļu pārvaldītāji, tās var iekasēt ievērojamu līdzekļu daļu komisijas maksu veidā. Turklāt katrai no tām ir savi noteikumi, lai veicinātu vienošanos starp dažādiem dalībniekiem.
Blokķēdes tehnoloģija (precīzāk – viedie līgumi) varētu sniegt drošāku, automatizētu pūļa finansējuma risinājumu, kurā vienošanās nosacījumus definētu datora kods. 
Vēl viens pūļa finansējuma risinājums, izmantojot blokķēdi, ir sākotnējais kriptovalūtas piedāvājums (ICO) un sākotnējais biržas piedāvājums (IEO). Šādās tokenu izpārdošanās investori iegulda līdzekļus cerībā, ka tīkls nākotnē gūs panākumus un viņi varēs gūt atdevi no sava ieguldījuma.


Blokķēde un decentralizētās failu sistēmas

Decentralizētai failu krātuvei internetā ir daudzas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem, centralizētajiem risinājumiem. Liela daļa mākonī glabāto datu ir atkarīga no centralizētiem serveriem un pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc pastāv lielāks uzbrukumu un datu zuduma risks. Dažkārt lietotājiem var rasties arī piekļuves problēmas sakarā ar centrailzēto serveru cenzūru.

No lietotāja skatpunkta blokķēdes failu glabāšanas risinājumi darbojas līdzīgi mākoņkrātuvēm – tajos var augšuplādēt, glabāt un piekļūt failiem. Tomēr fonā noritošās darbības ir atšķirīgas.

Augšuplādējot failu blokķēdes glabātuvē, tas tiek izplatīts un replicēts vairākos mezglos. Dažos gadījumos katrs mezgls glabā atšķirīgu faila daļu. Ar daļu no datiem neko daudz nevar iesākt, taču lietotājs vēlāk var pieprasīt mezgliem iesniegt katru no šīm daļām, lai apvienojot iegūtu faila pilno versiju.

Krātuves vietu veido dalībnieki, kuri nodrošina tīklam savus atmiņas resursus un datu pārraides infrastruktūru. Parasti dalībnieki tiek finansiāli motivēti nodrošināt savus resursus un finansiāli sodīti par noteikumu pārkāpumiem vai failu neuzglabāšanu vai neapkalpošanu.

Varētu šķist, ka šāda veida tīkls līdzinās Bitcoin. Tomēr šajā gadījumā tīkla mērķis ir nevis atbalstīt naudas pārskaitījumus, bet gan nodrošināt pret cenzūru noturīgu, decentralizētu failu glabātuvi.

Arī citi atvērtā pirmkoda protokoli, piemēram, InterPlanetary File System (IPFS), jau veido pamatus šim jaunajam, decentralizētajam un pastāvīgākajam tīmeklim. Lai gan IPFS ir protokols un vienādranga tīkls, tā nav gluži blokķēde. Taču tajā tiek izmantoti daži blokķēdes tehnoloģijas principi, lai veicinātu drošību un efektivitāti.