Īsumā
Blokķēdes tehnoloģijas ietekmē radās pilnīgi jauna veida organizatoriskās struktūras, kas spēj darboties autonomi, bez centralizētas uzraudzības. Decentralizētās autonomās organizācijas (DAO) ir decentralizētas organizācijas, kurās kopienas dalībnieki var piedalīties organizācijas pārvaldībā un lēmumu pieņemšanā. DAO organizācijās nav vienas personas, kas kontrolētu tās darbību. Tā vietā vara ir sadalīta starp tokenu turētājiem, kas var balsojot noteikt organizācijas virzību. Visas aktivitātes un balsojumi DAO organizācijā ir redzami blokķēdē, kas nozīmē, ka visi darījumi ir publiski.
DAO var kalpot dažādiem mērķiem – no dalībnieku līdzekļu apvienošanas riska kapitāla ieguldījumiem līdz ārpusķēdes datu patiesuma apstiprināšanai. Dažkārt Bitcoin tiek uzskatīts par pirmo decentralizēto autonomo organizāciju.
Kas ir decentralizēta autonomā organizācija (DAO)?
Decentralizēta autonomā organizācija jeb DAO ir kopienas vadīta, datorkoda pārvaldīta organizācija bez centrāla lēmumu pieņēmēja. Tā kā šīs organizācijas darbību reglamentējošie noteikumi ir iestrādāti tās struktūrā, šāda organizācija spēj darboties autonomi bez centralizētas uzraudzības.
Atšķirībā no tradicionālajām organizācijām DAO nav vienas personas vai personu grupas, kas varētu vienpersoniski pieņemt un ieviest lēmumus. DAO pārvaldības modelis kā jauna juridiskās struktūras forma bez centrāla lēmumu pieņēmēja balstās uz kopienas dalībnieku iesniegtajiem priekšlikumiem, par ko tiek balsots.
Kriptovalūtu entuziastu popularizētās DAO padara demokrātiskāku organizatorisko lēmumu pieņemšanas procesu, izmantojot decentralizētu pārvaldības modeli. Katram organizācijas dalībniekam ļaujot ietekmēt organizācijas darbību, DAO var sniegt iespēju saviem dalībniekiem noteikt organizācijas nākotni. Šāda pieeja fundamentāli atšķiras no tradicionālajām korporatīvajām organizācijām, kurās augstākā līmeņa vadītāji un lielākie akcionāri bieži vien īsteno vairākuma kontroli.
Izpratne par decentralizētajām autonomajām organizācijām (DAO)
Galvenā iezīme tādām pret cenzūru noturīgām bezatļauju kriptovalūtām kā Bitcoin ir to decentralizētais raksturs. Šādus aktīvus nekontrolē viena institūcija (piemēram, valdība vai centrālā banka), bet gan uztur datortīkli, kuru noteikumi ir iestrādāti to kodā.
Kriptovalūtu decentralizētības iedvesmotu izstrādātāju grupa paplašināja šo principu organizāciju līmenī. 2016. gadā darbību uzsāka pirmā DAO, kuras mērķis bija ļaut visiem tās dalībniekiem darboties kā vienotai pārvaldības struktūrai.
Kā darbojas DAO?
Parasti DAO vada ieinteresēto personu kopiena, kas tiek motivēta piedalīties organizācijas darbībā ar kopīgu mērķi, kā arī bieži vien ar papildu kriptoekonomikas mehānismu palīdzību. Kopienas izstrādātāju galvenā komanda ieraksta DAO noteikumus viedajos līgumos, kuros ietverta pamatinformācija par DAO darbības principiem.
Piemēram, pamatojoties uz dalībnieku balsojuma rezultātiem, var tikt aktivizēts kods, lai sadedzinātu iepriekš noteiktu daudzumu DAO rezervēs glabāto tokenu vai nosūtītu atlīdzību tokenu turētājiem.
DAO noteikumi un darījumu ieraksti tiek pārskatāmi glabāti blokķēdē. Lēmumi DAO ietvaros parasti tiek pieņemti, izmantojot dalībnieku iesniegtus priekšlikumus. Ja vairums ieinteresēto pušu atbalsta priekšlikumu (vai tiek izpildīts kāds cits iepriekš sastādīts noteikumu kopums), tas tiek automātiski izpildīts.
DAO dalībnieku balsstiesības dažkārt atšķiras atkarībā no to uzkrājumā esošo pārvaldības tokenu skaita. Piemēram, dalībniekam ar 100 tokenu uzkrājumu būs divreiz lielākas balsstiesības nekā dalībniekam, kuram ir tikai 50 tokenu. Šādas pieejas pamatā ir pieņēmums, ka dalībnieki, kas ieguldījuši DAO vairāk finanšu resursu, ir vairāk motivēti rīkoties organizācijas interesēs. Dažās DAO ir arī savas līdzekļu glabātuves ar tokeniem, kurus to dalībnieki var izsniegt apmaiņā pret bezseguma valūtu. Kopiena var balsot un pieņemt lēmumus par šo līdzekļu izlietojumu.
DAO organizācijas savā ziņā darbojas līdzīgi korporācijām vai valstīm, taču daudzos svarīgos aspektos ir mazāk centralizētas. Tradicionālās organizācijās pastāv hierarhiska struktūra un lēmumi tiek pieņemti, izmantojot vairāku līmeņu birokrātiju, turpretī DAO atsakās no hierarhijas. DAO izmanto ekonomikas mehānismus, kas ļauj saskaņot organizācijas un atsevišķu tās dalībnieku intereses.
DAO dalībniekus saista nevis kāds formāls līgums, bet gan kopīgs mērķis un tīkla motivācijas rīki, kas piesaistīti konsensa noteikumiem. Šie noteikumi ir pilnīgi pārskatāmi un ierakstīti atvērtā pirmkoda programmatūrā, kas pārvalda organizācijas darbību. DAO darbojas starptautiski, taču uz tām var attiekties regulējums atkarībā no normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā konkrētajā jurisdikcijā, ar ko DAO mijiedarbojas.
Tiklīdz DAO uzsāk darbību, neviena konkrēta persona vai organizācija nevar to kontrolēt – DAO pārvalda tās dalībnieku kopiena. Ja protokolā definētie pārvaldības noteikumi ir efektīvi, tiem vajadzētu motivēt dalībniekus izvēlēties tīklam izdevīgākos risinājumus.
DAO var raksturot kā operētājsistēmu atklātai sadarbībai. Šī sistēma ļauj privātpersonām un institūcijām vienoti strādāt kopīgu mērķu vārdā bez nepieciešamības pazīt vienam otru vai savstarpēji uzticēties.
DAO un principāla–aģenta problēma
DAO risina ekonomikā aktuālu problēmu, ko dēvē par principāla–aģenta dilemmu. Tā rodas tad, ja kādai personai vai organizācijai ("aģentam") ir iespēja pieņemt lēmumus un rīkoties citas personas vai organizācijas ("principāla") vārdā. Ja aģents ir motivēts rīkoties savās interesēs, tas var ignorēt principāla intereses.
Šo problēmu vēl vairāk saasina tas, ka starp principālu un aģentu var būt arī informācijas asimetrija. Principāls var tā arī neuzzināt, ka tiek ļaunprātīgi izmantots, un tam var nebūt iespēju pārliecināties, ka aģents rīkojas viņa labākajās interesēs.
Šī problēma bieži rodas saistībā ar pilsoņu ievēlētām amatpersonām, brokeriem, kas rīkojas investoru vārdā, kā arī ar vadītājiem, kas pārstāv akcionāru intereses.
Pateicoties blokķēdes tehnoloģijas nodrošinātajai augstāka līmeņa pārskatāmībai, šo problēmu daļēji spēj risināt efektīvi motivācijas modeļi, ko izmanto DAO. Motivācijas rīki organizācijā ir saskaņoti, un informācijas asimetrija ir minimāla vai tās vispār nav. Tā kā visi darījumi tiek reģistrēti blokķēdē, DAO darbojas pilnīgi pārskatāmi un teorētiski ir neuzpērkamas.
DAO priekšrocības
Decentralizēts
Tradicionālā organizācijā svarīgākos lēmumus centralizēti pieņem konkrēta amatpersona. DAO lēmumus, kas skar attiecīgo organizāciju, kopīgi pieņem tās kopiena.
Pārskatāmība
Lai nodrošinātu pārskatāmību, ir nepieciešama ikviena DAO dalībnieka atbildīga rīcība. DAO ietvaros balsojumi tiek veikti, izmantojot blokķēdi, un ir publiski apskatāmi. Jebkurš var redzēt darījumu ierakstus. Tas motivē kopienas dalībniekus rīkoties godprātīgi un attur no darbībām, kas varētu kaitēt kopienai.
Kopienā balstīta pārvaldība
DAO var apvienot cilvēkus no dažādām pasaules valstīm, lai strādātu pie kopīga mērķa. Ikvienam dalībniekam ir iespēja sniegt ieguldījumu projekta attīstībā. Atšķirībā no tradicionālajām korporatīvajām struktūrām šeit ikviens var paust savas idejas un ierosināt organizatoriskās darbības virzību, izmantojot decentralizētās pārvaldības mehānismus.
DAO piemēri
Bitcoin tīklu varētu uzskatīt par pirmo DAO piemēru, lai arī tas ir pavisam vienkāršs. Tas darbojas decentralizēti, tā darbību koordinē konsensa protokols, un dalībnieku vidū nevalda hierarhija.
Bitcoin protokols nosaka organizācijas noteikumus, bet Bitcoin kā valūta motivē lietotājus aizsargāt tīklu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka visi dalībnieki var vienoti strādāt pie tā, lai Bitcoin darbotos kā decentralizēta autonomā organizācija.
Bitcoin gadījumā kopīgais mērķis ir vērtības glabāšana un nodošana bez sistēmas darbības centralizētas uzraudzības. Kādiem vēl mērķiem varētu izmantot DAO?
Sarežģītākas DAO varētu izmantot tādiem mērķiem kā decentralizēti riska kapitāla fondi vai sociālo tīklu platformas. DAO varētu arī koordinēt ar lietu internetu (IoT) savienotu ierīču darbību.
Ir izveidojusies DAO apakšgrupa – t. s. decentralizētās autonomās korporācijas (DAC). DAC var sniegt tradicionālam uzņēmumam līdzīgus pakalpojumus, piemēram, kopbraukšanas pakalpojumus. Atšķirība ir tāda, ka DAC darbojas bez korporatīvās pārvaldības struktūras, kāda raksturīga tradicionālajiem uzņēmumiem.
Piemēram, automašīna, kas pieder pati sev un nodrošina kopbraukšanas pakalpojumus DAC ietvaros, varētu darboties autonomi, veicot darījumus ar cilvēkiem un citām viedajām ierīcēm. Izmantojot blokķēdes orākulus, tā varētu pat patstāvīgi aktivizēt viedos līgumus un veikt noteiktas darbības, piemēram, doties pie automehāniķa.
Ethereum un "The DAO"
Viens no pirmajiem DAO piemēriem bija "The DAO" ar visai trāpīgo nosaukumu. Tas sastāvēja no sarežģītiem viedajiem līgumiem, kas darbojās Ethereum blokķēdē. Tiem bija jādarbojas kā autonomam riska kapitāla fondam.
2016. gada maijā DAO tokeni tika pārdoti sākotnējā kriptovalūtu piedāvājumā (ICO) un nodrošināja īpašumtiesības un balsstiesības šajā decentralizētajā fondā. Tomēr drīz pēc ieviešanas aptuveni trešā daļa no šiem līdzekļiem tika nopludināti no The DAO vienā no vērienīgākajiem uzbrukumiem kriptovalūtu vēsturē.
Šī notikuma rezultātā tika veikta Ethereum stingrā šķelšana un tīkls sadalījās divās atsevišķās ķēdēs. Vienā no tām krāpnieciskās darbības tika atceltas– it kā uzbrukuma nemaz nebūtu bijis. Šī ir ķēde, ko tagad sauc par Ethereum blokķēdi. Otrā ķēdē, kas palika uzticīga principam "kods ir likums", krāpnieciskās darbības netika mainītas. Šo blokķēdi tagad sauc Ethereum Classic.
DAO ierobežojumi
Juridiskie aspekti
DAO normatīvais regulējums joprojām ir visai neskaidrs, jo vairumā jurisdikciju pagaidām nav konkrētas pieejas attiecībā uz šī jaunā veida organizācijām. Ilgstoši saglabājoties neskaidram juridiskajam statusam, tas varētu kļūt par nozīmīgu šķērsli DAO plašākai ieviešanai.
Koordinēti uzbrukumi
DAO iekārojamajām iezīmēm (decentralizācijai, nemainīgumam un darbībai bez nepieciešamības uzticēties) ir raksturīgi arī veiktspējas un drošības riski. The DAO piemērs parādīja, ka līdz ar šo jauno organizatorisko modeli var rasties jauni riski, kas nav raksturīgi tradicionālajām organizācijām.
Centralizācijas aspekti
Varētu apgalvot, ka decentralizācija nav stāvoklis, bet gan diapazons, kurā katrs līmenis ir piemērots atšķirīgiem mērķiem. Dažkārt pilnīga autonomija vai decentralizācija pat nebūtu iespējama vai nepieciešama.
DAO var nodrošināt iespēju sadarboties plašākam dalībnieku lokam nekā jebkad agrāk, taču protokolā iestrādātie pārvaldības noteikumi vienmēr saistīsies ar zināmu centralizāciju. Var iebilst, ka centralizētas organizācijas spēj darboties daudz efektīvāk, taču tām jāatsakās no atvērtas līdzdalības sniegtajām priekšrocībām.
Noslēgumā
DAO ļauj organizācijām atbrīvoties no tradicionālās hierarhijas un struktūrām. Tā vietā, lai viena centrālā persona koordinētu dalībnieku rīcību, pārvaldības noteikumi tiek automatizēti un motivē dalībnieku izvēlēties tīklam izdevīgāko risinājumu.
Bitcoin tīklu varētu uzskatīt par agrīnu un vienkāršotu DAO modeli. Priekšnosacījums, lai izveidotu efektīvu DAO, ir definēt efektīvus konsensa noteikumus, kas risina sarežģītās dalībnieku koordinācijas problēmas. Īstais izaicinājums, kas saistīts ar DAO ieviešanu, iespējams, nav tehnoloģisks, bet gan sociāls.
Ja vēlies lasīt vairāk par DAO, apskati ziņojumu Binance pētījumu sadaļā DAO teorija un prakse.